šovakar iekāpu bēdīgajā...Kaut kas nav...Pēdējā laikā pārāk bieži ir bēdīgais. Šķiet, ka tas arī atstāj iespaidu uz veselību! Kakaini, ko lai citu saka! :(
Rūū man personīgi ir apnicis, ka visi apkārt melo, mēģina karināt makaronus uz ausīm, vispirms saka vienu, bet kad tiešām vajag, parādās miljons stulbu attaisnojumu un ka notiek brutālas h*iņas, ko es nevaru izmainīt. Vienīgais, ko es vēlos, ir pagriezt laiku uz priekšu un iespļaut, jā iespļaut, sejā visiem pretīgajiem liekēžiem.
+ visam, man suns visu vakaru tādas gāzes laiž, ka no mājas jāmūk prom, cik pretīgi :D
+ visam, man suns visu vakaru tādas gāzes laiž, ka no mājas jāmūk prom, cik pretīgi
tā jau ir reāla problēma. :D :D
Bet par laika patīšanu uz priekšu- to gan simtiem reižu esmu iedomājusiesm kad spēki iet uz beigām. :) Vēl nav sanācis- ja izdomāšu kā, nesēdēšu uz pūra lādes. :D
Šodien skatijos to šovu,kur cilvēki nāk savas bēdas stāsta, sauc otrās pusītes tur, lai atzītos krāpšanās un tad visi tur kaujas un bļauj viens uz otru :D Un katrā no tiek stāstiem par krāpšanu bija viens scenārijs - krāpējs savu otru pusi krāpa ar otrās pusītes labāko draugu/draudzeni.
Nu psc.. nopriecājos,ka man nav tādas nevienas draudzenes :D Bija agrāk, bet kā pamaniju viņas novirzes, uzreiz izsvītroju no savas dzīves.
Mums te tagad tā šauj salūtu,ka tik traki pat Jaunajā Gadā nav :D
Bebiks man blakus guļ, pirmo reizi uzģērbis kačaku maiku :D
Es vēl pa netu rokos, meklēju sev pulksteni, izdomāju,ka gribu un viss. Vajag un viss.
ņam ņam, es pat nezinu.Kaut kāds sagurums...No visa. Vieglāk jau uzlikt lielu, lielu smaidu un iet pa dzīvi, bet...
Nekas...Rīt gan jau būs labāka diena!
Un pēc suņu diskusijas palika bēdīga! Sailgojos pēc savas lielās, lempīgās un labsirdīgās draudzenes.
Atbraucu mājās pēc 10h darba dienas, ko es redzu, iela pludo, mājās nav ūdens, veikalā ūdens nav - deficīta prece. Radās doma, ka rīt birojā tīrīšu savus zobus, bet, paldies dievam, visas problēmas ir novērstas un dzīve ir atpakaļ vecās sliedēs.
Un, jā, es gribu brīvdienas.
visam, man suns visu vakaru tādas gāzes laiž, ka no mājas jāmūk prom, cik pretīgi
Tas ir briesmīgi! Pēdējo suņuku vedu mājās no Rūjienas uz Liepāju. Sākumā bija bail, ka viņš varētu pa ceļam apvemties un tā,jo tālu jābrauc, bet pēc viņa gāzēm šķita, ka es apvemšos! Tas bija traģiski! :D
Tā tiešām ir problēma :D
Palaiž un guļ it kā nekas nebūtu noticis, bet kad sāku viņai pārmest, tā sāk uz mani skatīties un luncināt asti, tā it kā tā būtu super patīkama rīcība. :D
Vēl viņa ir sākusi piekopt modi - aiziet pie spoguļa un skatās uz mani caur spoguli. Tas man liek justies ļoti creepīgi. Nesaprotu, no kurienes viņa to ir iedomājusies.
Teddy, es vienreiz arī sajutos neomulīgi, kad pārģērbos un mūsu vīriešu kārtas suns skatījās uz mani.. :D Tāpat no rītiem arī Tu dažreiz jūti to skatienu, kurš saka "davaj celies, es gribu čurāt!" un papildus tam skaļi tiek mainītas pozas un dzirdamas nopūtas no suņa puses.. :D
Dievs, dod man pacietību! Tikai ātri, ātri!
Ja zinātu, kurš kretīns tik skaļi skatās TV - aizietu ciemos, bet nevaru saprast. Brīžiem šķiet, ka blakus, brīžiem, ka augšā...Hmm...Un tā katru dienu...Nē, nu var jau, bet ne katru dienu!