un tad mēs sev stāstītu, ka esam nevis kropļi, bet invalīdi?
Nu, pareizi ir, nemelo sev, vienkārsi atzīsti, ka esi morāla krople :)
nav tādas atsevišķas cilvēku sukas, kā kropļi - tie jebkurā gadījumā ir cilvēki. Cilvēki ar kaut kādām slimībām (mūsdienas tik reti kuriem cilvēkiem nav slimību), ar negadījumos gūtām traumām, kaut kādām attīstības problēmām. Un tā nav nekāda izskaistināšana vai lietu nesauksāna īstajos vārdos - visprecīzāk arī ir - CILVĒKI ar īpašām vajadzībām. Jo (kādam, kas ir tik stulbs un piemin ''lietu nesaukšanu īstajos vārdos) viņi ir cilvēki un viņiem parasti ir specifiskas un īpašas vajadzības. Vārds ''invalīds'' nedara neko vairāk, ka vien sakategorizē cilvēkus ar īpašām vajadzībām, tas viņus nekādā mērā nepadara par necilvēkiem. Lielāka daļa no viņiem ir pilnīgi parasti, ikdienišķi cilvēki, tikai, piemēram, ar smagāku astmas formu - kā (neskaitot inhalatoru) tas viņu atšķir no jebkura cita cilvēka? Ok, kādam nav rokas vai kājas - ja mēs skatamies uz cilvēku pēc visām viņa īpašībām - spējas domāt, pieņemt lēmumus, attīstīt personību, utt. - kas viņā ir citādāks? Ir reāli jāskatās uz lietām un tas, ka kādam nav rokas, viņu nepadara par ''ne tik ļoti cilvēku'' kā pārējos.