Man arī bija šāds periods, kad likās, ka labāk būtu ielīst tumšā alā un nelīst ārā, jo citas tik skaistas, tik gaumīgas, tik sakoptas utt. Taču man šis viss pārgāja, tagad skatos spogulī un redzu skaistu sievieti. Manuprāt, ir jāiemācās sevi iemīlēt ar visiem defektiem un efektiem, tad arī spogulī cits atspulgs. Nezinu, kas Tev var palīdzēt uz sevi paskatīties ar citām acīm, bet man tā bija ''salauzta'' sirds. Vienkārši man laikam vajadzēja kādu spērienu pa pakaļu, lai saprastu, ka pat mani reizēm izpūrušie mati, neveiksmīgs outfits vai sagurušas acis ir kaut kas fantastisks un brīnišķīgs. Protams, uznāk brīži, ka nepatīk, bet tikpat ātri uznāk un tikpat ātri paiet.
Vēl man palīdz kāds ļoti slikts un pretīgs ieradums- es braucu sabiedriskajā, eju pie ielu vai vienalga ko daru, bet es vairs neievēroju citu meiteņu skaistumu, es ļoti reti noskaužu kādu, kurai ir skaists grims utt., bet es skatos uz citām un saku paldies, ka man nav viņas mati, viņas seja vai apģērbs. Zinu, ka izklausās briesmīgi, bet es pat nezinu, kāpēc man šis niķis ir piemeties jau kādus 3 mēnešus.