Vientuļa maita ar dzelzs raksturu?

831

Reģ: 29.01.2009

Esmu viena no tām dāmām, kuram, kad jautā vai viņām ir draudzenes vai draugi kā tādi vispār, augsti paceltu galvu, degunu raucot, iedomīgi nošņāc- Man nav draugu, man ir tikai PAZIŅAS.
Īsāk sakot, pilnīga maita! :D Bet, es atvainojos, savādāk nemāku- vienkārši nemāku draudzēties.
Jautājums jums- vai ir tādi cilvēki, kuriem varētu pazvanīt jebkurā diennakts laikā, lai viņš/a skrietu pie Jums ar vīna pudeli padusē?
Tik ļoti nemāku draudzēties un uzturēt kontaktu ar cilvekiem, ka pat izvairos, bez ļoti svarīga iemesla zvanīt kādam no ģimenes locekļiem- tikai ārkārtas gadījumos, apsveikumus sūtu ar sms starpniecību- kā jau iepriekš minēju Maita- zinu! :D
Vispār neteiktu, ka esmu vientuļniece- man ļoti patīk cilvēki, tikai nepatīk viņi lielās devās un pārak bieži.
Bet redziet šodien saskaros ar skarbo dzīves realitāti, kas nāk līdztekus tam, ka neuzturu atgriezenisko saiti ar cilvēkiem, graužu galdu šeit vienatnē no tā, ka gribas vienkārši parunāties. :( :D
Tāpēc arī- uzrakstījo šo skricelējumu, lai pajautātu- Vai Jums ir draugi, labi draugi vai tomēr paziņas un reizēm jūtaties vientuļas (ko gan, manā gadījumā, nekad skaļi nevienam neteiktu, jo pašciena neatļauj :D )
Cik daudzas no Jums ir radījušas ilūziju par DZelzs lēdijas tēlus un kā tas izpaužas? :)

29.10.2014 18:07 |

pua

305

Reģ: 29.01.2009

nav draugu. Iepriekš biju domājusi, ka ir, bet izrādījās,ka nav gan.

29.10.2014 23:27 |

murc.

148

Reģ: 14.08.2014

Lasot pilnīgi apstulbu, tāda sajūta, ka kāds būtu par mani uzrakstījis. Es vienmēr sev esmu likusies dīvaina, bet izskatās, ka tādu cilvēku ir daudz. Kā jau meitenes minēja- radi, kolēģi, paziņas, puisis. Bet ne draugi. Tāpat arī tas, ka:

Vispār neteiktu, ka esmu vientuļniece- man ļoti patīk cilvēki, tikai nepatīk viņi lielās devās un pārak bieži.

Nekad neesmu sapratusi visu to draudzēšanās padarīšanu. Nu neinteresē man tas, ka kāda atkal un atkal stāsta ko viņas puisis ir teicis vakar un ko teica šodien, viss viņas dienas izklāsts, vai, vēl labāk, ēdiena ņemšana no otra šķīvja vai mūžīgais "aizdosi kleitiņu", jo mēs taču esam draudzenes. Vienkārši labāk jūtos, nelienot pārāk tālu cita dzīvē un neizrādot viņiem visu savējo. Ja tāpēc pieskaitos pie neveiksminiecēm, nu ko, slikti. :D

30.10.2014 00:09 |

murc.

148

Reģ: 14.08.2014

Bet ziniet.. Es saprotu, ka ganjau sekos daudzi uzbraucieni, bet tas nevienai nav jāuztver personīgi, tas tā arī nav domāts. Esmu sapratusi to, ka man tiešām besī lielākā daļa meiteņu. Ne visas, lielākā daļa. Nē, es neesmu no tām, kas saka, ka "man ir labākas attiecības ar čaļiem, nepatīk meitenes". Vienkārši tiešām, lielākā daļa meiteņu, ar ko esmu saskārusies, ir kaut kas unikāls. Visa tā divkosība, aprunāšana aiz muguras, pielīšana, iedomība(!), un nereti arī tukšums- viss, par ko var parunāt- jaunākās klačas par nepazīstamiem cilvēkiem, un cik visi pārējie ir stulbi bet viņas ideālas. Un visa tā iedomība, jušanās labākām par citiem- aaah! Varbūt vienkārši apgrozos starp neīstajiem cilvēkiem, nezinu, tie ir tikai mani personīgie novērojumi, tāpēc lūdzu, neko neuztvert personīgi.

30.10.2014 00:20 |

Zelta black

664

Reģ: 31.03.2012

Ha.
Piekrītu.

30.10.2014 00:32 |

armands_

2209

Reģ: 29.01.2014

Kā sieviete var būt vientuļa? Visādas maitas tā vien staigā visiem pa galvām uzskatīdamas sevi par sabiedrības dvēseli, pašu labāko, visur gaidītāko un mīlētāko. Patiesībā viņa tikai sieviete. Un sabiedrība jau pēc noklusējuma sievietei dāvā bagātīgu beznosacījuma uzticības kredītu un nemaz nerunājot par vīriešu tipisko "aklumu". Tikai jāprot izmantot.

30.10.2014 00:59 |

kashmira

527

Reģ: 26.03.2011

Es arī nemāku draudzēties, bet ar to arī nelepojos.

30.10.2014 01:37 |

kashmira

527

Reģ: 26.03.2011

Ā, un šis

Vienkārši labāk jūtos, nelienot pārāk tālu cita dzīvē un neizrādot viņiem visu savējo. Ja tāpēc pieskaitos pie neveiksminiecēm, nu ko, slikti.

Nu gluži kā es to būtu teikusi! :D

30.10.2014 01:39 |

Klaviatūra

1093

Reģ: 02.11.2011

Jā, man ir tādi draugi. Dzīvoju ārzemēs, līdz ar to satiekamies dažas reizes gadā, man pat ir viena interneta draudzene, kuru par tādu uzskatu nu jau vairāk kā 2 gadus, bet satikusi tā arī neesmu. Vārds "draugs" manā prātā neuzliek zīmogu par biežu tikšanos, dalīšanos un atbalstīšanu visā. Draugs ir cilvēks uz kuru paļauties. Kuram uzticēties, kurš pateiks, ka rīkojos stulbi vai, ka šajās biksēs izskatos resna. Cilvēks, kurš mani sapratīs un sniegs īsto padomu īstajā brīdī. Neprasot. Draugi nav pienākums, tā ir fantastiska pievienotā vērtība un nudien liekas jocīgi lepoties ar tās iztrūkumu.

30.10.2014 07:46 |

koshlene

3743

Reģ: 31.01.2009

Saprotu, ka tavs izdomātais statuss "dzelzs lēdija" un "maita" tev pašai ļoti glaimo, bet nāksies tevi apbēdināt - tu esi kompleksaina būtne ar problēmām uzticēties cilvēkiem, tādēļ arī esi vientuļa. Tici man, neviens nedomā, ka esi maita vai dzelzs lēdija, visiem ir žēl cilvēku, kuriem nav draugu.

Man ir bariņš ar draugiem, visi ir jau no bērnības, daži pēdējā desmitgadē iegūti. Jebkuram no viņiem varu piezvanīt nakts vidū un viņi atbrauks kaut vai uz Latvijas otru malu. To es nesaku tāpat vien, daudzi to jau ir pierādījuši. Tāpat es pie viņiem brauktu un jebkuru vietu, ja man palūgtu.

30.10.2014 09:18 |

labdabība

848

Reģ: 14.04.2010

Hmm manā vecumā jau draugus vairs nevaido ir paziņas ar ko aiziet un kino, aiziet uz operu, aiziet uz kādu koncertu, izstādi vai atklāšanu.
Ir tikai pāris īpašu cilvēku kuri ir draugi, kuriem es varu piezvanīt vēlā nakts stunda zinot, ka man uzklausīs un nomierinās un sapratīs.
Hmm, diezin vai esi sevi dēvētu par maitu, vienkārši esmu noslēgta, kas kuru katru sev klāt nelaidīs. :P

30.10.2014 09:23 |

Klotho

831

Reģ: 29.01.2009

Koshlene- Novelc apakšbikses no galvas, vai vienkārši izvelc galvu no pakaļas arā un paksaties uz pasauli- pilns ar dažādiem cilvēkiem! Nevajag mētāt apkār visādas kaites un trūkumus :D Un to ka citi vislabāk jūtās savā sabiedribā, kā arī nevēlas iedziļināties citu dzīvēs, uzspiesti draudzējoties- nevajadzētu piedēvēt jaunas dzīvības formas atklāšanai, žēlot vari pagalma kaķus, jo ziema tuvojas. :D bet no tā viņiem siltāk nez vai paliks.

30.10.2014 10:44 |

Klotho

831

Reģ: 29.01.2009

Visiem ir žēl cilvēku, kuriem nav draugu- pēdējo reizi šo salīdzinājumu dzirdēju bērnudarzā, kad mazais Ilmārs savāca visas kūku formiņas un viens spēlējās smilšu kastē- to viņam pateica audzinātāja,varbūt , lai nokauninātu- bet vai mums- pārējiem bērneļiem viņa bija žēl- ne sūda, drīzāk pat mazliet skauda, jo mums nebija to formiņu un viņš izskatījās ļoti aizņemts rušinoties pa smiltīm. :D

30.10.2014 10:56 |

weee

9917

Reģ: 24.05.2012

atslēgas vārds izskatījās , bet tas jau nenozīmē, ka bija ... un nakamajā dienā viņš jau spēlējās ar visiem , nesēdēja gadu pilnīgi viens smilšu kastē .... :D :D

30.10.2014 11:05 |

koshlene

3743

Reģ: 31.01.2009

Man ir žēl, ka tu jūties vientuļa un tev nav draugu. Žēl, ka pat ģiemenes locekļiem tu nespēj piezvanīt, lai vienkārši parunātos. Ja tas man tavās acīs liek izskatīties kā bērnudārzniecei - lai jau. Ja tu pati būtu laimīga un apmierināta ar to, ka tev nav draugu, justos vislabāk savā sabiedrībā, tad nerakstītu te skribelējumus un negrauztu galdu no tā, ka jūties vientuļa un nav neviens ar ko parunāties.

30.10.2014 12:22 |

Artemzija

5346

Reģ: 03.01.2012

Piekrītu Košļenei. Ko tad veido tēmu, ja tevi tas tā neuztrauc? Šādi cilvēki kā Tu izsauc žēlumu un smieklus vienlaicīgi. :D

30.10.2014 12:30 |

lefty

Reģ: 06.01.2013

koshlene +++

30.10.2014 12:35 |

Klotho

831

Reģ: 29.01.2009

Īstenībā Ilmārs tā arī visu bērnudārza laiku lielākoties nosēdēja viens pats smilšu kastē. :D Par tādu romantisku vienpati arī izauga- ļoti jauks puisis. :)

Nezvanu, jo negribu to darīt- nepatīk tukšas runas vai gaudošana :) Un reizēm mēs visi jūtamies vientuļu- atšķiramies tikai ar to, ko daram tādās situācijās- es , lūk, nezvanu draudzenēm, jo man nepatīk stāstīt par sevi, bet izdomāju uzskricelēt kaut ko šeit, jo man patīk redzēt viedokļus un ko citas meitenes, kuras ir vairāk vienpates dara :)

30.10.2014 12:36 |

Sjelo

541

Reģ: 15.02.2009

Bet, es atvainojos, savādāk nemāku- vienkārši nemāku draudzēties.

Agrāk es domāju līdzīgi kā šīs diskusijas autore, proti, ka "ir JĀMĀK draudzēties"...
Tad gāja laiks un sapratu, ka arī draudzībā ir tāpat kā mīlestībā - savam katliņam savs vāciņš. Kad satiekas īstais katliņš ar īsto vāciņu, tad vairs nav runas par "mācēšanu" un "nemācēšanu". Kāpēc? Tāpēc, ka starp diviem radniecīgiem elementiem (šajā gadījumā - vāciņu un katliņu) draudzība vai mīlestība uzplaukst dabiskā veidā. Komunikācija norisinās nepiespiesti un viegli... :)

30.10.2014 13:13 |

RedColour

782

Reģ: 03.06.2014

Sjelo tik skaisti pateica . . :)

30.10.2014 13:24 |

weee

9917

Reģ: 24.05.2012

es tiko iedomājos, ka man būtu bezgala skumji, ja mana meita man zvanītu tikai kad kaut ko vajag ... Sanāk , ka Tev vienalga kā dzīvo tava ģimene , vecāki , vecvecāki ....
Iešu piezvanīt tētim sen neesmu ar viņu runājusi .... !

30.10.2014 13:24 |