Vientuļa maita ar dzelzs raksturu?

831

Reģ: 29.01.2009

Esmu viena no tām dāmām, kuram, kad jautā vai viņām ir draudzenes vai draugi kā tādi vispār, augsti paceltu galvu, degunu raucot, iedomīgi nošņāc- Man nav draugu, man ir tikai PAZIŅAS.
Īsāk sakot, pilnīga maita! :D Bet, es atvainojos, savādāk nemāku- vienkārši nemāku draudzēties.
Jautājums jums- vai ir tādi cilvēki, kuriem varētu pazvanīt jebkurā diennakts laikā, lai viņš/a skrietu pie Jums ar vīna pudeli padusē?
Tik ļoti nemāku draudzēties un uzturēt kontaktu ar cilvekiem, ka pat izvairos, bez ļoti svarīga iemesla zvanīt kādam no ģimenes locekļiem- tikai ārkārtas gadījumos, apsveikumus sūtu ar sms starpniecību- kā jau iepriekš minēju Maita- zinu! :D
Vispār neteiktu, ka esmu vientuļniece- man ļoti patīk cilvēki, tikai nepatīk viņi lielās devās un pārak bieži.
Bet redziet šodien saskaros ar skarbo dzīves realitāti, kas nāk līdztekus tam, ka neuzturu atgriezenisko saiti ar cilvēkiem, graužu galdu šeit vienatnē no tā, ka gribas vienkārši parunāties. :( :D
Tāpēc arī- uzrakstījo šo skricelējumu, lai pajautātu- Vai Jums ir draugi, labi draugi vai tomēr paziņas un reizēm jūtaties vientuļas (ko gan, manā gadījumā, nekad skaļi nevienam neteiktu, jo pašciena neatļauj :D )
Cik daudzas no Jums ir radījušas ilūziju par DZelzs lēdijas tēlus un kā tas izpaužas? :)

29.10.2014 18:07 |

Zelta black

664

Reģ: 31.03.2012

Šajā visā slēpjas ja ne apzināta, tad neapzināta nepašpārliecinātība par sevi.
Pat vientuļniekam, un pēc rakstura melanholiskam cilvēkam nav problēmu komunicēt un iegūt vismaz kādu labu draugu.
Tā vietā lai risinātu problēmu, tā tiek nogrūsta vēl dziļāk.

29.10.2014 21:15 |

lefty

Reģ: 06.01.2013

Tādā gadījumā te daudzas meitenes nesaprata to tavu humoru.

29.10.2014 21:17 |

enija

1073

Reģ: 12.03.2012

Esmu ļoti draudzīga, draugus nelaimē nekad nepametu. Laikam tāpēc arī pēdējā laikā man viņu ir vairāk par 5 (ko es uzskatu par lielu skaitli), kas gatavi mani uzklausīt, darīt praktiski visu manis dēļ un kuriem es varu uzticēties pilnībā. Tas ir ļoti patīkami, un neapnīk tas, ka ir bieža komunikācija ar viņiem, bez tā visa es justos viena un nesaprasta, bet pateicoties tam, ka mēnesī dažas reizess satiekos, viss ir super... FB arī ir viens liels pluss. :D un telefona zvani...

Bet, ja arī notiek periodi, kad vēlos būt viena, es vienkārši neieeju internetā, aizbraucu pie dabas vai palasu kādu grāmatu. Ja kāds piezvana vai uzraksta, super. Bet ja ne, arī esmu apmierināta...
Bet par to draugu būšanu - mums katram ir savs paziņu loks.. Un iepriekš es nepazinu tik daudz jauku cilvēku cik tagad. Tāpēc tas viss ir laika jautājums, un ja tiešām vēlēsies patiesus draugus, tādus arī sastapsi! Tikai pašai arī jābūt labsirdīgai, laipnai, iejūtīgai, citādāk ātri apniksi. ;)

29.10.2014 21:21 |

Miers Mājās

Reģ: 21.10.2014

Tas, ka tev ir vienalga un vari būt pilnīgi viena ir tavs EGO, lai emocionālo veselību saglabātu, ir pieņēmis, ka tu esi tā stiprā sieviete, kurai nevienu nevajag. Realitātē - cilvēki ir sociālas būtnes no dabas. Lai arī ir labi, ka neraudu par to, ka nav draugu, tomēr, ja gribi kādreiz būt spējīga draudzību noturēt, tad nu vajag tomēr pieņemt faktu, ka veselīgākais skatījums uz dzīvi un cilvēkiem šis nav. Tici man - esmu tur bijusi.

Man ir varbūt kādi 3 cilvēki, kuriem nakts vidū varētu zvanīt. Ieskaitot draugu.

29.10.2014 21:21 |

Kristīne...

1270

Reģ: 23.05.2014

Man ir trīs draudzenes, kuras tiešām varu saukt par draudzenēm. Ar divām esam pazīstamas kopš bērnības, ar vienu kopš vidusskolas. Domāju, ka vairs nespēšu izveidot šādu saikni ar citiem cilvēkiem, tīri draugu līmenī, bet uzskatu, ka šī ir viena no populārākajām pieaugušo problēmām, tāpēc diži par to nepārdzīvoju. Ceru tikai, ka manas tagadējās draudzenes neizklīdīs pa visu pasauli tālu prom.

29.10.2014 21:21 |

Klotho

831

Reģ: 29.01.2009

Citēšu- daudzas, pēc cosmo labākajām tradīcijām izvilka savus bakalaura grādus psiholoģijā, lai gudri padirstu- salutēju Jums, tarakāni manā galvā aplaudē- lieliska performance ! :D
Un kā jau minēju problēmas ar komunikāciju man nav- cilvēki patīk tikai ne parāk bieži un lielās devās- kā daudzām citām meitenēm šājā diskusijā, kas atklājas augstāk minētajos komentāros.
Un nepiesien nepazīstamiem cilvēkiem dažādas psiholoģiskas kaites vai nepilnības- pirmām kārtām tas ir vienkārši nepieklājīgi, otrām kārtām par tevi neko labu neliecina kā cilvēku. :)

29.10.2014 21:22 |

Zelta black

664

Reģ: 31.03.2012

Ja reiz esi sapratusi un apzinājusies, ka tevi šāda rakstura īpatnība nomāc un grūti sadzīvot , jo jūties vientuļa , ka redz pat nav ar ko parunāt, tad ir jāmeklē problēma dziļāk.

29.10.2014 21:25 |

Klotho

831

Reģ: 29.01.2009

Leftie- savu kļūdu jau sapratu! :)

Miers- "Tas, ka tev ir vienalga un vari būt pilnīgi viena ir tavs EGO, lai emocionālo veselību saglabātu, ir pieņēmis, ka tu esi tā stiprā sieviete, kurai nevienu nevajag. Realitātē - cilvēki ir sociālas būtnes no dabas. Lai arī ir labi, ka neraudu par to, ka nav draugu, tomēr, ja gribi kādreiz būt spējīga draudzību noturēt, tad nu vajag tomēr pieņemt faktu, ka veselīgākais skatījums uz dzīvi un cilvēkiem šis nav. Tici man - esmu tur bijusi."

Patiešām lieliski teikts! :)

29.10.2014 21:26 |

Miers Mājās

Reģ: 21.10.2014

Kāpēc tu tik asi grūd prom padomus? Neviens tev klāt nestāv un neliek pie psihologa rakstīties - vnk apzinies, ka varbūt nemaz tik veselīgi tas nav. Sociālas vilšanās bieži pie šādām pozīcijām noved. Un tur nav jābūt psihologam, lai izprastu cilvēku dabu. Tikai ieinteresētam to darīt.

29.10.2014 21:28 |

weee

9917

Reģ: 24.05.2012

amazing, nu mēs vispār esam izņēmumi :)

29.10.2014 21:31 |

Kristīne...

1270

Reģ: 23.05.2014

Klotho, es neteiktu, ka tev ir kādu psiholoģisku problēmu, lai gan... mums visiem kādu varētu piedēvēt.

Tik ļoti nemāku draudzēties un uzturēt kontaktu ar cilvekiem, ka pat izvairos, bez ļoti svarīga iemesla zvanīt kādam no ģimenes locekļiem- tikai ārkārtas gadījumos, apsveikumus sūtu ar sms starpniecību- kā jau iepriekš minēju Maita- zinu!

Arī es nemēdzu zvanīties un uzturēt tukšas sarunas. Zvanu tikai tad, kad tas tiešām ir jādara un, lai runātu par lietu (draugs par šo pat brīnās :D), vai lai sarunātu tikšanos.
Es teiktu, ka tu vienkārši esi vienpate. Arī vienpašiem uznāk skumjais moments. Ieteiktu atrast kādu paziņu, kurš arī ir līdzīgs tev, kurš negrib, lai viņam 100 reiz dienā zvana un neapvainojas, ka neesi pāris nedēļas devusi ziņu, bet uznāk momenti, kad vajag ar kādu parunāt.

29.10.2014 21:33 |

Klotho

831

Reģ: 29.01.2009

Jo neuzskatu, ka tas ir neveselīgi, izlasu Jūsu viedokļus, daudzi no tiem liekas patiešām vērtīgi vai vismaz savdabīgi un orģināli. Bet visā visumā nekur nav rakstīts, ka uzskatu, ka ta ir problēma, ka lieki neiespringstu draudzībai ar kādu, vienkāršsi interesējos kā ir pārējām :)

29.10.2014 21:35 |

Klotho

831

Reģ: 29.01.2009

Kristīne...- man draugs arī ik pa laikam pārmet, ka nesazvanos regulāri ar vecākiem :D
Ja godīgi, es neredzu iemeslus, kāpēc viņš ar savējiem sazvanās katru dienu, pat bez jebkāda iemesla.
Man patiešām nepatīk tukšas runas- esmu tieša un notiekta. :)

29.10.2014 21:40 |

Klotho

831

Reģ: 29.01.2009

*noteikta!
Nevis notiekta, kas gandrīz izskatās kā notriekta. :D :D

29.10.2014 21:46 |

moon_

Reģ: 29.01.2009

Ljoti labi tevi saprotu. Nevaru teikt, ka draugu man nav, bet taapat kaa tev, cilveeki lielaas devaas mani nogurdina. Agraak, kad dziivoju Latvijaa sanaaca daudz biezhaak satikties ar draugiem. Sheit man ir viena laba draudzene, satiekamies aptuveni reizi divaas nedeeljaas un man ar to pietiek. Tikai mans personiigais viedoklis - domaaju, ka taa biezhaa chuposhanaas ar draugiem ir atkariiga arii no vecuma. Man ir paari 30 un lielaakaa dalja draugu ir preceejushies, ar beerniem. Ar gadiem prioritaates mainaas. Draugi ir svariigi un labi draugi ir liela veertiiba.

29.10.2014 21:47 |

Miers Mājās

Reģ: 21.10.2014

Nu tad izklausies pēc introverta cilvēka, kam patīk enerģija iegūt savā nodabā :)

29.10.2014 21:50 |

Kristīne...

1270

Reģ: 23.05.2014

kam patīk enerģija iegūt savā nodabā

Patiesībā cilvēks runājoties un tiekoties ar citiem, patērē ļoooti daudz enerģijas. Man šķiet, ka tikai enerģijas vampīri var šādi, tiekoties ar citiem, enerģētiski uzlādēties.

29.10.2014 22:12 |

nannerle

1197

Reģ: 23.03.2012

Pēdējos gados ar visām ārzemēm ļoti sakārtojies un pārkārtojies draugu loks. Esmu sapratusi, kas ir ar mani, jo tā ir patiesi draudzība, kā arī, kas ir ar mani tikai tāpēc, ka kaut ko vajag. Taču pat ar tām īstajām draudzenēm neesmu droša par to celšanos un kriśanu. Diez vai. No savas puses gan es to varu garantēt.
Jaunas draudzības kaut kā nu jau grūti izveidot, jo pārāk ātri pieķeros un izolēties ir vienkāršāk, nekā būvèt jaunas saiknes atkal un atkal. Kā arī par daudz cilvēku pārāk bieži ier morāli nogurdinoši. Iespejams man vienkārši kaut kāds panīkums tagad, jo atkal ezmu viena ārzemēs un ir sasodīti grūti bez savējiem.

29.10.2014 22:20 |

Tendresse

1372

Reģ: 18.03.2011

nannerie- sajūta, ka pati esmu to rakstījusi. Pati arī esmu pārkāpusi jeb pārlidojusi Latvijas robežas un tik ļoti pietrūkst reizēm kāda tuva cilvēka. Un tik ļoti nogurstu jo šīs iepazīšanās, centieniem izveidot kontaktu, tukšajām sarunām svešā valodā, ka pēdējā laikā pievērsos glezniecībai. Un kļuva vienaldzīgi pārējie.. sevišķi tie, kas demonstrē vienaldzību pret tevi. Nu lai jau..
Esmu nogurusi arī dot vairāk kā saņemu. Domāt par otru vairāk kā par mani tiek domāts. Bet tāda dzīve izteikti empātiskajiem. Un tad jāsāk domāt - varbūt tā pasaulē izplatītā vienaldzība nav bez iemesla? Bet vai sāpju dēļ jākļūst tādai kā pārējie, ko nicinu? It kā nē, labāk padomāšu par otru divreiz.

29.10.2014 22:35 |