Sveikas, meitenes! Mani jau kādu laiku, varētu teikt pat vairākus mēnešus nomoka man nezināma sajūta! Esmu kopā ar puisi nu jau kā gadu, dzīvojam kopā, it kā viss ir labi, mīlestība u.t.t. bet ir viens bet, viņa bijusī. Viņi bija kopā vairāk kā divus gadus un viņš viņā esot bijis samīlējies līdz ausīm, bija gatavs viņas dēļ darīt visu, bija kopīgi draugi, nāca no vienas pilsētas, vecāku mājas vien pāris māju attālumā, bija gatavs vilkt gredzenu pirkstā kuru katru brīdi, bet viņa viņu pameta, neko nepaskaidrojot, pēc tam tikai viņš uzzināja, ka viņa bija satikusi kādu citu.
Mana problēma ir tā, ka mani nepamet tā sajūta, ka viņš tomēr par viņu vēl aizvien domā, viņiem ir kopīgi draugi, viņa ballējas ar viņiem, viņš komunicē ikdienā ar viņas labāko draudzeni, viņas brāli...un pavisam nesen uzzināju, ka brīdī kad es neesmu bijusi ar viņu aizbraukusi pie viņa vecākiem, viņš it kā bija plānojis satikties ar viņas brāli , viņa negaidot arī atnākusi, pavisam nesen viņas brālis rakstīja viņam ka viņa gribot atdot viņa džemperi, kas palicis pie viņas, bet lai pats nākot pakaļ, bet viņš protams, negāja...arī viņa draugi esot pamnījši, ka tur kur esot viņš ( bija viens pasākums, kur bija gan viņa, gan mēs abi) viņa arī tur apgrozoties...
Vēl nesen viņš sakliedza uz mani par to, ka es izteicu viedokli, filmas laikā,par to,ka vīrietī gan jau ir vaina ja sieviete krāpj, un viņš uz to reaģēja ļoti asi, uzkliedzot, ka ne jau vīrietī ir vaina bet sievietē, ja viņa krāpj un nevar tev to pateikt acīs...pateicu, vai aizskāru pazīstamu tēmu? uz ko viņš atbildēja rupji JĀ!
es zinu ka viņš mani mīl, bet man ir sajūta, ka varbūt es esmu kā tāds plāksteris, jo mēs uzsākām attiecības vien pāris mēnešu pēc viņu šķiršanās. Es negribot pati esmu kļuvusi greizsirdīga, visu laiku domās salīdzinu viņu ar sevi. It kā runājam par nākoni, prcēšanos, bet es līdz galam neesmu pārliecināt par viņa jūtām vai viņš mani mīl no sirds un dvēseles. Kā jūs domājiet, vai man būtu par kaut ko jāuztraucas?