Man grūti raksturot, man viņa vienmēr paliks mana mazā dūda, uztveru vēl kā bērnu, bet sāk jau interesēties par kosmētiku, laikam arī par puišiem cik no viņas mammas sapratu, staigāt ar draudzenēm apkārt, selfiju kaudze telefonā. Kad satieku, tad ir maza, klusa pelīte. Apzinos, ka rotaļlietas tā kā par vēlu būtu dāvināt, grāmatas arī nelasa, ja nu vienīgi varētu tādu, kur padomi kā krāsoties vingrot, kopt sevi u.tt