Rūpes

sievietei, kā ģimenes ķēkšai

Kāpēc tu domā, ka sieviete ir ģimenes ķēkša?

...a vispār, ko es uzdodu stulbus jautājumus? Vari neatbildēt :)

Par rūpēm - pieņēma to, ka es neprotu gatavot un nemaz netaisos to prast. Tātad gatavošana ir viņa ziņa. Katru dienu sagaida ar vakariņām.. :D (laikam mani tūlīt noēdīs troļļi :D )
Pērk gardumus lielos daudzumos, lai man vnm ir ar ko našķoties. Dāvina ziedus un dāvaniņas.
Es gan neprasu nekādus iphonus un taml. lietas, jo šajā ziņā esmu piezemēta.
Atšķirībā no manis ir romantisks un uztaisa romantiskos vakarus.
Ko izdarījis attiecību dēļ - kad iepazināmies neņēma galvā manus "nē, attiecības es negribu". Pieņēma to, ka tikko biju izšķīrusies ar draugu un darīja visu, lai es par viņu nedomātu. Pārcēlās uz citu pilsētu un nomainīja darba vietu, lai varam būt visu laiku kopā (kopdzīvi arī uzsākām pēc 2 mēnešu pazīšanās).
Kā rūpējos es? Vienmēr tīrs dzīvoklis, izmazgātas un izgludinātas drēbes. Nekādus mājas darbus viņam nav jādara (izņemot - pielikt/saremontēt). Katru rītu kafija uz galdiņa pirms viņa pamošanās. Dāvaniņas vienkārši tāpat. Gardumi.
Nu kkā tā :)

Alex

Ja tas bija domāts man, tad ne es viņam prasīju, ne lūdzu, pašai bija liels pārsteigums, kad dzimšanas dienā saņēmu tādu dāvanu ;)

Kāpēc tu domā, ka sieviete ir ģimenes ķēkša?

Tapēc, ka sievietei ir savi pienākumi un vīrietim ir savi. Ir lietas ko es nemāku un sieviete māk, un otrādāk.

Dāvanu ziņā es esmu tizlene, bet ikdienā bieži nopērku viņam kaut ko, par ko zinu (vai ceru) ka viņam patiks. Šos pirkumus gan par dāvanam neuzskatu. Regulāri gatavoju viņam viņa mīļākos ēdienus, kuri man negaršo (es tos neēdu vispār). Atļaujos uzskatīt, ka jā, lutinu un iepriecinu. Mokos ar aizdomām, ka pārāk bieži to daru, un ka tas sāk tikt uzskatīts par pašsaprotamu, nevis ekstru.

Šis kā par mani.

To lielāko darbu no vīra puses vēl gaidu, bet drīz drīz jau būs gan morāli, gan fiziski nobriedis un rīkosies. Viņš ir informēts par to ko gaidu.

Ja tas bija domāts man, tad ne es viņam prasīju, ne lūdzu, pašai bija liels pārsteigums, kad dzimšanas dienā saņēmu tādu dāvanu

Tad savādāk, bet iedomājos Kubietes dzīvesbiedru, nabaga vīrietis.. droši vien vēlas pamest, bet kautkā nēerti. :(

Nemēdzu uzskaitīt labos/sliktos darbus. Mums abiem sakrīt uzskats, ka maksimāli vienam par otru ir jāparūpējas..

Esi esi potenciālā cietēja un māte ģimenes pelnītāja. SIEVIETE ir mazliet tomer cita

Tas,ka Sieviete vēlās būt neatkarīga, pati sev iegādāties vajadzīgo ir uzreiz cietēja?
Interesanti, kāda tad ir Sievietes definīcija? Pieprasīt, lai Vīrietis pērk nagu laku un tamponus? Es piemēram, arī varu aizņemties no drauga naudu, nu nevaru es vispār tā dzīvot uz kāda rēķina. Nav tā,ka viņš ar lielāko prieku savāc no manis atdoto naudu, vienkārši zin,ka nav jēgas strīdēties, tāda esmu. Būs kopēja ģimene, zinu,ka viņš spēs apgādāt, bet sev matu krāsas un nagu lakas pirkt neļāušu. Neuzskatu,ka esmu baigā cietēja!

Pieprasīt, lai Vīrietis pērk nagu laku un tamponus?

Manuprāt, normālās attiecībās sievietei nav jādiedelē nauda tamponiem (vai citiem niekiem).. vīrietis pats iedod :D :D :D

Pieprasīt, lai Vīrietis pērk nagu laku un tamponus

, ok, ne pieprasīt, pārāk dramatisks vārds. Bet nu, kas kuram skaitās normālas attiecības :)

Situācijas ir dažādas. Ja vīrietis ir vienīgais pelnītājs.. vai arī viņa alga ir krietni lielāka par mīļotās ienākumiem, tas būtu, manuprāt, jocīgi, ja katris censtos dzīvot tik par saviem ienākumiem... bonusā vēl rēķinus dalīt uz pusēm (bet arī tādi attiecību modeļi ir pavīdējuši cosmo..)!

Situācijas ir dažādas. Ja vīrietis ir vienīgais pelnītājs.. vai arī viņa alga ir krietni lielāka par mīļotās ienākumiem,

, tad jā, piekrītu Tev.

Bet tad tā niecīgā alga arī aiziet uz nagu lakām. Pārējo(komunālie un Co) sedz viņš, ja tam ir ar mieru.

Neviens jau nesaka, ka nauda nav jāsadala samērīgi par kopīgo, tur par dzīvokli un pārtiku un tā, vienkārši sievietes negrib dzīvot pilnīgā-pilnīgā-pilnīgā pakļautībā zem vīrieša, ka pat priekš šokolādes tāfelītes vai skropstu tušas vīram nauda jāprasa. Kubietei jau tas laikam šķiet normāli, man atkal būtu sajūta, ka esmu atgriezusies bērnībā un jāprasa un jāatskaitās par visu kā vecākiem. Tāpat jau arī ir, ka kad bērns pamazām pieaug, vecāki dod naudu arī kādiem privātajiem tēriņiem un neprasa, kā bērns to katru centu iztērē(domāju vairāk kādus +/-studentus), tāpēc arī vēlāk, kad sieviete ir attiecībās ar vīrieti, sievietei ir nepieciešama sava personīgā nauda.

pat priekš šokolādes tāfelītes vai skropstu tušas vīram nauda jāprasa

Varbūt Kubietei ir tā, kā man - ja man vajag naudu, es paņemu no vīra konta, neatskaitoties, vai man to naudu vajag, lai ģimenei nopirktu ēst, vai šokolādes tāfelītei un tamponiem. Mums ģimenē ir kopīgs budžets, tas, kam tajā brīdī kontā ir nauda, bez jautājumiem dod otram tik, cik vajag. Ja abiem ir palicis maz, kopīgi izspriežam, ko obligāti vajag, un no kādiem izdevumiem varam atteikties.

Ne obligāti naudas ņemšana no vīrieša izpaužas kā bērnībā - ar prasīšanu un atskaitīšanos.

Protams, tāds vartiants ir ļoti labs un es tādu atbalstu :) Vienkārši, brīžiem lasot šeit diskusijas, rodas iespaids, ka vīrietim ir pilnībā jāuztur sieviete bez jeb kādiem jautājumiem, lai viņa var kā karaliene dzīvot, ne par ko neuztraucoties.

Dāvanas sākot no niekiem, beidzot ar lielākām un dārgākām. Tikko iepazināmies, bija rozes, smaržas, saldumi, dažādas mīļas lietiņas. Kad sākām dzīvot kopā, tad to ko viņš iegādājās, neuzkskatīju par manis apdāvināšanu..uzksatīju, ka tas ir mums abiem. Pēdējais, kas tieši man dāvinās - automašīna.