Turpinot to troļļu tēmu par to, ka redz sabiedrības dāmai nepērk jaunāko iphone un nerūpējas par viņu.. Tātad, kā jūsu vīrieši par jums ikdienā rūpējas un kas bijis lielākais, ko ir izdarījis attiecību/tevis/JŪSU abu dēļ?
Ieguvis doktora grādu kunilinga mākslā, atsacījies no cerībām sagaidīt uz galda svaigi ceptas kotletes no draudzenes - veģetārietes un pieņēmis to, ka vēlme bieži un daudz būt vienai nav nemīlestība.
Esam kopā salīdzinoši maz (1 gads), bet viņš man ir palīdzējis dažādos mājas darbos-pielicis plauktus, nomainījis gaismas slēdžus, dāvinājis ir kurpes, uz dzimšanas dienas uzdāvināja telefonu (nav Iphone :D ), aizdod naudu, ja ir vajadzība (bet es kautrējos viņam lūgt, tikai galējās situācijās palūdzu), atstāj savu mašīnu, kaut zina kāda es esmu braucēja, dāvina puķes un končas, vispār ļoti lutina mani
Kubiete, redzi, ne visās attiecībās sieviete kļūst par aizbilstamo. Un tas nebūt nenozīmē, ka plecus viņai izdeformējusi virve, kuras galā piesiets mamuts.
Un vai ir bijušas reizes, kad vēlējies ko vairāk, bet tomēr nesagaidīji? Tas domāts "atdeves" ziņā, vilšanās utt.. Vai, piemēram, jūti, ka no viena puse dod vairāk nekā otra?
Kaut kā aizrāvos ar to visu attiecību tēmu :D
Dāvanu ziņā es esmu tizlene, bet ikdienā bieži nopērku viņam kaut ko, par ko zinu (vai ceru) ka viņam patiks. Šos pirkumus gan par dāvanam neuzskatu. Regulāri gatavoju viņam viņa mīļākos ēdienus, kuri man negaršo (es tos neēdu vispār). Atļaujos uzskatīt, ka jā, lutinu un iepriecinu. Mokos ar aizdomām, ka pārāk bieži to daru, un ka tas sāk tikt uzskatīts par pašsaprotamu, nevis ekstru.
Normālā ģimenē, manuprāt, ir- ka Vīrietis un Sieviete visu saprot. Vīrietis: ka vajadzības vajag apmierināt, Sieviete: ka nevar tā neprātīgi visu prasīt "tūlīt un tagad".
893
