Vai jums kādreiz nav bijusi nepieciešamība izvēlēties starp diviem vīriešiem, kuri dažādu apstākļu dēļ reizē ir jūsu dzīvē? Kā lai izdara izvēli? Kas bija spēcīgākais arguments vienam vai otram par labu?
Mani tas lauž uz pusēm..
Dažādu iemeslu dēļ nolēmu pārtraukt iepriekšējās attiecības. Tūlīt pat manā dzīvē ienāca jauns vīrietis, ar kuru viss liekas tik vienkārši un ērti, kā tas nekad nebija ar iepriekšējo (bija mūžīgie šķēršļi un problēmas). Ļoti labs cilvēks, pieklājīgs, gādīgs, uzmanīgs, dod mājienus, ka nolūki uz mani jau pēc mēneša ir ļoti nopietni, bet tomēr ar sirdi tam visam pieiet nevaru, un kaut kas visā pietrūkst. Daudz kas viņā patīk, bet bieži pieķeru sevi pie domas, ka bijušas tā nedarītu, ka viņš tāpēc bija vairāk "mans" utt.
Tagad bijušas vīrietis sapratis, ka šoreiz patiešām mani pazaudējis, saprata savas kļūdas, un vēlas mani atpakaļ. Saka, ka, mani atlaižot, pieļāvis lielāko dzīves kļūdu. Un arī es viņu mīlēju un ne brīdi nepārstāju mīlēt.
Tomēr tagad, izbaudot jaunās attiecības, redzu, kas pietrūka iepriekšējās. Un saskatu dažādus jaunus šķēršļus pirmajam - viņš nav latvietis, ir 12 gadus vecāks par mani, tāpēc pat nezinu, vai mana ģimene atbalstītu tādas attiecības un ir vēl citas lietas.. Toties liekas mans dvēseles radinieks un kāds, uz kuru es vienmēr varu lūkoties ar apbrīnu, un no viņa daudz gūt un sniegt arī viņam. Lai arī daudz bijis strīdu, vienmēr viss beidzās labi, un atkal un atkal nodomāju, kā man ar viņu ir paveicies.
Pašreizējais puisis ir vienkāršs, bet ļoti labs, ir savi plusi un mīnusi, bet man galvenokārt pietrūkst viņā vairāk ambīciju, morāla spēka un inteliģences.
Nezinu, ko lai dara.. Jo šis mani plēš uz pusēm, sirds un smadzenes ir vienlīdz skaļas, pie tam izvēle var ietekmēt visu dzīvi. Un pēc tam jau vairs neuzzinātu, kā būtu ja būtu.. Ļoti baidos nošaut greizi.