Es tikai vienu reizi (savos gados ~15) iepazinos pat ne internetā, bet - uzrakstīju puisim sms uz viņa sludinājumu, kuru rādīja Talantu fabrikas tiešraides ietvaros (varēja sūtīt sms un tās tika rādītas ekrāna apakšā). Sākumā sarakstījāmies ar īsziņām, pēc tam vēstulēm (toreiz internets vēl nebija katrās mājās, personīgi man bija pieejams tikai skolā), līdz nolēmām satikties. Abi braucām uz pilsētu, kas bija starp mūsu abu dzīves vietām. Puisis, mani sagaidot, sniedza man sarkanu rozi, rotaļu lācīti un baltu aploksni. Un toreiz nez kāpēc likās, ka aploksnē ir nauda (jo viņš bija tikšanās iniciators un man nācās braukt uz citu pilsētu, lai viņu satiktu). Vēl atteicu, ka "nevajadzēja taču". Staigājāmies pa pilsētu, vienu brīdi sēdējām parkā un viņš jautāja, vai neapskatīšos, kas ir aploksnē - atvēru aploksni un - izrādās, ka tur bija dzejolis. Pirmajā brīdī man bija tiešām vilšanās :D Lai gan tagad - to atceroties - liekas absolūti muļķīgi, ka man varēja ienākt prātā, ka aploksnē ir nauda. Ar šo puisi man bija arī mans pirmais skūpsts (šajā pašā pirmajā randiņā) - un toreiz sabruka visas manas ilūzijas par to, cik skūpstīties ir forši - jo man ļoti nepatika ar viņu skūpstīties.
Beigās ar šo puisi pat izveidojās tādas diez gan nenopietnas, bet tomēr - attiecības, tikāmies vēl dažas reizes, bet galvenokārt mūsu attiecības "tika uzturētas caur telefonu, internetu, vēstulēm", pa telefonu paspējām gan vairākas reizes izšķirties, gan salabt :D