Es varētu par šo romānu uzrakstīt :D Agrāk, kad studēju un īrēju dzīvokli ar draudzeni, pāris gadus bijām diezgan aktīvas, tas gan nebija Latvijā. Gan uzņēmu citus, gan ciemojos-ciemošanās visur bija super laba, gan ar maziem pārsteiguma momentiņiem itāļu stilā. Ar pāris cilvēkiem sanāca arī tuvāk sadraudzēties un tikties atkārtoti.
Ar uzņemšanu ir 50/50, pāris cilvēki nosita vēlmi to atkārtot. Bijām ļoti viesmīlīgas, foršos ciemiņus mēs vedām ekskursijās, ņēmām līdzi uz ballītēm, kopā gatavojām ēst. Viņi savukārt atveda ciema kukuli, pieteicās palīdzēt, ja ko vajadzēja, centās pielāgoties mūsu dienas kārtībai. Bet diemžēl ir arī cilvēki, kam ļoti pieklibo gan uzvedības, gan higiēnas normas. Un jāsaka, ka vispretīgākās atmiņas man ir tieši par latviešu puisi, kas sākumā teicās padzīvot pāris dienas, tad palika vēl pāris. Kad sākām taujāt, kādi tad tālākie plāni-visu laiku kaut kādas atrunas. Tā tas ievilkās uz teju nedēļu, kad visbeidzot atradu izlietnē viņa netīrās zeķes, izmetu viņu ārā, pateicu, ko domāju par viņa dzīvesveidu. Tas bija tikai pēdējais piliens, viņš bija reāls sušķis un vēl visu laiku ēda mūsu ēdienu bez prasīšanas. Viņš droši vien tagad citiem stāsta, pie kādas maitas nācās dzīvot :D
Vēl vienu citu nācās pašai katu dienu aicināt izmantot dušu un veļasmašīnu. It kā laikam kautrējās svēšās mājās iet tajā dušā bieži, bet manis pēc lai mazgājas, cik ilgi vajag, tikai lai nesmird.
558
