Runjāot par tām Volgām.
Es atceros,ka bērnībā ar draudzeni spēlējos pie kāpņu telpas,kad piebrauca Volga,kurai uz jumta bija tā TAXI lampiņa. Un priekšā sēdēja šoferis, bet aizmugurē sieviete.Viņa atvēra durvis un piedāvāja končas. Es jau biju tāda panaiva,būtu gājusi un ņēmusi.Labi,ka bija tā draudzene ,kas uzreiz mani ierāva trepenē un pasauca omīti(viņa dzīvoja 1 stavā),šī viņus patrieca ellē ratā. Joprojām atceroties zosāda uzmetas, iedomājoties,ja nebūtu bijusi draudzene, un es būtu gājusi klāt pēc končām..
Tā ka,ka ne viss ir izdomājums un pīlītes,ka te dažam(ai) liekas!!!