Kā izsisties dzīvē?

Jā, šī tēma man arī interesē. Gribu pievērsties karjerai, bet nesaprotu, kur un kā lai sāku, kur ir tas mans "Starts"...

Ak jā, par sevi nedaudz... studēju pašlaik, vēlētos nākotnē strādāt Personāldaļā, patīk darbs ar papīriem... Ceru, ka pabeigšu studijas un atradīšu kaut ko atbilstošu. :)
Bet pagaidām- nekā. Esmu meklējusi darbiņus, grūti. Šodien, piemēram, sanāca tā, ka beidzot būtu piedāvāts viens darbiņš, telpu uzkopšana pa vakariem. Pieteicos. Bet tieši brīdī, kad man zvanīja telefona skaņa bija izslēgta!! un pēc stundas atzvanīju un jau cits cilvēks bija atrasts!! :(
Esmu sūtījusi CV uz piem. BalticBeachHotel, arī citu Hoteli pieteikties darbā par istabeni, taču nekādas atbildes. Pieredzes trūkums.

Esmu sūtījusi CV uz piem. BalticBeachHotel, arī citu Hoteli pieteikties darbā par istabeni, taču nekādas atbildes. Pieredzes trūkums.

Tā neko sev gribēji sākumu. Vienā no prestižākajām viesnīcām Latvijā par istabeni... Arī tur ir sava veida atlase.
Nav tāda ātra veida kā iegūt naudu, mūsdienu sistēma ir nežēlīga, ir daudz un smagi jāstrādā, jādomā ar galvu, jāštuko, arī bez blata neiztiksi. Ir tāds labs teiciens angliski par universitāti - it's not about the grades you make it's about the hands you shake.

AnnaAnna

Ja velies par istabeni stradat bet pagaidam neko neizdodas atrast, vari varbut meginat privatmajas tirit. Izlikt sludinajumus un ta sakt.

Pasai nekads stasts nebus. Lai ari pati sevi uzturu un studeju arzemes, nekas spidos tas vel nav, jo tos pasus tirisanas, pusslodzes restoranu darbus daru. Bet zini - skiet bus interesanti, akd jau vairak kas ir sasniegts, atskatities uz siem ''starta'' laikiem :)

Man liekas, ka zināmā mērā atslēga ir vārdā mērķis. Stipri apbrīnoju un dievinu sievietes, kuras jau agrā vecumā saprot: "gribu darīt tieši šo" un tā arī seko savam sapnim un lēnām palēnām to piepilda. Man ar to mērķa sasniegšanu tā pagrūti - vienu dienu liekas, ka sapņu darbs ir šūšana - attīstīt savu stilu, veidot kādu mazu butiku (zinu, ka man tas arī padotos). Paiet gads un - phī - mana kaislība ir medicīna :D Nu tā man arī nav izdevies. Bet, ja Tu zini, kas ir Tavs sapnis un arī seko tam - brīnišķīgi! Vai arī otrs variants (kādēļ es tik ļoti dievinu ķīniešus, indiešus, japāņus un tamlīdzīgi) - dari savu darbu (jebkādu) dzīvo pa mazumiņam daudzus gadus, krāj, taupi un beigu beigās paskat - mazais ķīnietis ir iekrājis savam biznesam, mūža nogali nodzīvo svilpodams, vēl bērniem nodrošina nākotni un tamlīdzīgi - klasisks stāsts, ko bieži dzirdēju dzīvojot Ņujorkā - veselas divas paaudzes cilvēks aiz mīlestības pret saviem bērniem un nākotnes vārdā ir strādājis visu mūžu un dzīvojis pieticībā.

Neesmu gan tagad mljonare, bet man atbilst apraksts- no laukiem uz kojam un tad uz pastavigu dzivi.
Ko es verteju visaugstak? Izglitibu!!!!!
Pirmkart, zinasanas, otrkart, macoties un studejot iegutie kontakti. Man ir pageicies, ka savu pirmo un pasreizeko darbu ieguvu pateicoties draugiem, kuri man piedavaja vakanci pareizaja laika. Tas gan nenozime, ka man pasai nekas nebija un nav japierada, citadi es nevaretu pasreizeja darba jau 5 gadus stradat.
Bet tadas nekadas ipasas receptes nav, es patiesiba neesmu karjeriste, vienkarsi stradaju, ka ari darba deveiam nekad nekaucu pec paaugstinajum vai pielikuma, lauku novertet mani pec darbiem.

Jaunajā Forbs ir raksts par 25 Latvijas veiksmīgākajām sievietēm, pieļauju domu, ka tur ir pieminēts viņu dzīves gājums jaunības dienās. Katrā ziņā, ieteiktu palasīt par Irēnu Pulkinenu, Irīnu Pīgozni. No prāta izkrita vienas veiksmīgas juristes vārds un viena banķiere, kas ir Krievijas bankā viceprezidente.

Irēnu Pulkinenu

LOL

Kaut kur citur rakstīju, šeit atkārtošos - dari to, ko visvairāk vēlies. Izdomā: kā no sava patikas (hobija) varētu iztaisīt sev peļņu (biznesu nākotnē). Dari to TAGAD UN TŪLĪT, neaizbildinoties ar "pēc tam". Ej grūtāko ceļu (būs konkurenti mazāk), ja sākumā ir grūtības- tad zini: esi uz pareizā ceļa. Viss, kas notiek it kā viegli- atri arī beidzas bez rezultāta.

Alex, izklāsti savu viedokli precīzāk.

Ko Tev nozīmē izsisties? Finansiālu patstāvību vai bagātību? Darbu, ko mīli, vai darbu, ar ko pelni? Varbūt to ir iespējams apvienot?
https://www.youtube.com/watch?v=jpe-LKn-4gM

Aktīvs karjeras posms man ir vien nepilnus desmit gadus, bet kaut kādas atziņas jau ienākušas ;) ar ko varētu padalīties.

Piedāvāt sevi pati. Nevis izmisīgi rakāties pa cvonline un cerēt, ka pēkšņi uzradīsies sapņu piedāvājums (kaut gan var notikt arī tā..), bet gan pašai saprast, kādā jomā vēlies strādāt un kādā uzņēmumā, un tur arī iet un runāt. Šādi es dabūju savu pirmo darbu, un tas bija mans sapņu darbs.

Strādāt savā jomā. Visi darbi, ko esmu strādājusi, ir bijuši tikai un vienīgi manā jomā. Esmu daudz strādājusi bez maksas, kā brīvprātīgais, kā praktikants, asistents, speciālists un tagad jau kā vadītājs. Oficiantu un pārdevēju darbi, protams, arī ir pieredzei vērtīgi, bet tas var pagarināt tavu karjeras ceļu. Es vēl tikai iestājos augstskolā, pilnīgi jaunā nozarē, bet jau uzreiz pirmajā semestrī meklēju (un atradu) darbu šajā nozarē.

Mācīties no gudrākiem kolēģiem. Tos labākos nevis uztvert kā konkurentus, no sērijas "kā ali tiek viņa vietā", bet iecelt viņus kā savus mentorus un uzsūkt viņa zināšanas. Tieši tāpat darīt ar priekšniekiem, uzņēmuma vadītājiem. Šādi es daudz apguvu un iedvesmojos, kā uzsākt pašai savu biznesu.

Novērtēt sevi. Intervijās daudzi aiz bailēm nosauc mazāku algu, lai tik paņem, un pēc tam paši nelaimīgi. Tas pats attiecas uz algas pielikuma prasīšanu, daudzi sēž ar to pašu algu ntos gadus, jo vienkārši bail paprasīt. Ja nav valsts iestāde, no zila gaisa algu tāpat vien nepacels.

Darīt vairāk nekā no tevis prasa. Vakaros, brīvdienās, vienalga - ja uznāk iedvesma vai ideja, pastrādāt pie tās, pierakstīt, attīstīt, izrādīt iniciatīvu un noprezentēt. Neticu, ka ievērojamus panākumsu karjerā var sasniet tie, kas atsēž precīzi 8h un vēl tajās pašās laiku notries facebookā.

Daudz jau var rakstīt, bet šie tādi pirmie, kas ienāca prātā. Nu tā, uznāca rakstāmais. Nebiju te nākusi trīs mēnešus, laikam sailgojos :)

Ja tu esi universitātes vidē, tad tev ir iespēja nodibināt pirmos kontaktus un izmantot tos. Nelaid garām iespējas, kad tādas rodas. Nekaunies piedāvāt savu kandidatūru kad rodas tāda iespēja. Pierādi sevi, kur vien vari.
Visi darbiņi pie manis atnākuši dabiski, piemēram, cilvēkiem pamanot mani vienā vidē un iedomājoties par to, kad rodas iespēja ieteikt cilvēku kādai vakancei. Vai arī esmu palikusi darbā pēc veiksmīgas prakses.

Ja profesija ļauj, tad vari mēģināt kaut ko iesākt amatieriskā līmenī. Piemēram, man bija blogs par interesējošu tēmu, kas man palīdzēja, piesakoties žurnālista darbam.

Ja Tev ir normāla angļu val., varu ieteikt Best Hostel pieteikties par administratori. Viņiem visu laiku vajadzīgs kāds cilvēks, ņem arī tos, kas nav ar tūrismu saistīti, ka tik valoda būtu. Pameklē ss.lv sludinājumu.

Bet vispār respekts, ka esi ar mieru sākt ar "zemākajiem" darbiņiem:)
Tas daudz ko par raksturu jau pasaka.

Pec vidusskolas saku piestradat vienaa lielaa Latvijas uznjeemumaa kaa recepcijas darbiniece, stradaju uz pusslodzi, par 80 latiem meenesii, bet man pietika, jo vecaaki deva naudu, darbs bija vairaak stradashanas pec, jo nu tak jastrada. Darbs man patika - ieguvu labas komunkacijas prasmes, datora prasmes utt. Peec 1,5 gada sanjeemu piedavajumu kljuut par nodaljas vaditaju! Tas bija izaicinajums, vadit sava vecuma un vecaakus padotos. Peec 2 gadiem sanjeemu atkal piedavajumu kljut jau par nodalju vaditaaju - vaditaju. Vadiju dazadas nodaljas, apguvu atkal jaunas prasmes, iemanjas lidz tiku lidz ipashnieka labai rokai, nostradaju pus gadu un izrunaajaam, ka mans aicinajums shajaa uzneemuma ir beidzies... Gribas veidot atteicibas ne stradat visu laiku, risinat problemas, risinat darbinieku kljudas, nesaskanjas.
Protams peec tam tiu 2 x aicinaata atpakalj, bet atteicu, pat piedaavaja labaaku algu.

Kaa es to panaacu un kapeec tiesi es no 100 darbiniekiem tiku pie taa visa? Jo kops pirmaas dienas es neatsaaju neko neatrisinatu, ja dzirdeju, ka kaadaa nodaljaa nestrada printeris, ko vaditajs jau 2 dienas nevar salabot - izsaukt meistaru, es izsaucu meistaru, sedeju vinjam blakus kamer salabos, nu un taa ar manu uznjemiibu salabot printeri, salamaat apkopeeju, kura nav iztirijusi visu priekshnieks mani pamanija. Esmu prasiga pret sevi un citiem, laikam tas arii daudz ko nospeeleeja. Regulaari pati nacu klajaa ar saviem piedavajumiem, piemeram, atradu letaku wc papiru, kancelejas preces utt.

Tads mans staasts un pieredze.

Nu jā..komunicēšana diemžēl ir mana vājā puse! Esmu komunicējot ar cilvēkiem konkrēta, ja vien nerunāju ar draudzenēm vai ģimenes locekļiem. Visi, kas ir paziņas vai nepazīstami cilvēki- ieslēdzās tāds- viņiem taču neinteresē, ko es tur muldēšu, labāk paklusēšu, tāpat jau neviens neklausīsies. Un arī jau labu pirmo iespaidu tas nerada, saprotu! :-/
Ceru jau, ka ar centību, mērķtiecību izdosies sevi pierādīt. Tomēr tā ir daudzreiz grūtāk.

Jo kops pirmaas dienas es neatsaaju neko neatrisinatu, ja dzirdeju, ka kaadaa nodaljaa nestrada printeris, ko vaditajs jau 2 dienas nevar salabot - izsaukt meistaru, es izsaucu meistaru, sedeju vinjam blakus kamer salabos, nu un taa ar manu uznjemiibu salabot printeri, salamaat apkopeeju

Story, interesanti pastāstīji, forši :) Bet man nekad gan nebūtu tāda loģika. Liktos, ja ir citi atbildīgi par to printeri- ko es tur jaukšos? Ja apkopēja nedara savu darbu, es jau neesmu boss lai aizrādītu. Bet Tu biji pretēji domājoša un atkal priekšnieks pozitīvi to novērtēja! Interesanti :)

AnnaAnna, nu redzi, tu jau zini, kas ir tavs miinuss. Tatad jaattiista.

Es zinu to, ka es esmu vaditaaja, es nekad neesmu izbaudijusi, kad mani vada, ja pat tad kad stradaju recepcijaa, mana vaditaaja nebija vadiitaajas tips, ne cik, ar vinu vispaar nekomuniceeju, visas vinjas idejas likaa nesakarigas :D ljauni, bet nu... ja nav cilveeks vaditajs, tad nebus... Taa kaa apzinies savas spejas, trukumus, sac attistiit un jaa, visi meerkji ir sasniedzami

Nezinu, cik esmu veiksmīga, bet kopējā darba pieredze ir laikam 9 gadi, pilna laika darbs 7.
Man vnm ir bijis tā, ka darbs ir pāri visam, varu palikt ilgāk, nākt agrāk, strādāt brīvdienās, svētkos, lai tiktu līdz rezultātam. Tā ir bijis visos darbos. Agrāk norma bija, ka visu dienu varēju neēst, nedzert, neiet uz WC, tagad cenšos tomēr vairāk piedomāt pie veselības, jo bez tās nekāda strādāšana nebūs.

Vēl ir būtiski visu laiku būt lietas kursā par to, kas apkārt notiek nevis sēdēt pie sava darba galda savā pasaulītē, neredzot neko apkārt. Iesaistīties. Būt uzmanīgam.

Agrāk vai vēlāk Tu dabūsi darbu un tad ir svarīgi sevi labi parādīt. Nebaidies no nepatīkamiem darbiem un lietām, ko citi negrib uzņemties. Protams, jājūt robeža, no kuras jau sākas Tevis ļaunprātīga izmantošana.

Un, jā, pazīšanās ir labs variants, kā atrast pirmo darbu un gūt iespēju sevi pierādīt.

Otrais komentārs par tēmu- ir jāizvēlas: 1) vai būsi strādnieks kādam; 2) vai būsi savas idejas īpašnieks. Es priekšroku dodu otrajam- jo: 1) esi pats kungs; 2) vari lēmumums pats pieņemt pēdejā instancē; 3) vienīgā iespēja nodrošināt sevi vecumdienās; 4) mans darbs = mans hobijs.** Jāizvēlas prioritāte un pašam jāatbild uz jautājumu: ko nozīmē "izsisties"? VAI- 1) būt pirmajam savā jomā; 2) būt bagātam; 3) nonākt līdz līmenim- kad pats redzu, ka ietekmēju pasauli.
** Jebkurā gadījumā: pirmais līmenis, ka "esi izsities"- tas nozīmē, ka esi pamanīts. Kad meklē nevis abstraktu darbinieku, bet kad meklē konkrēti mani "Sikernieku". Bet- lai būtu pamanīts, tad 1) soc tīkli jālieto nevis pa "tukšo", bet gan kā līdzeklis savas lietas virzībai; 2) nepārtraukti par sevi atgādini; 3) masīvi komunicē par tēmu (rezultāts rodas tikai pēc kustibas).**Latviešu vidē ir jābūt gatavam- aiz skaudības "Tevi" ilgstoši iesākumā ignorēs; 2) "aplies" (lai arī ko Tu darītu), bet mierinājums ir- te izpaužas "kā kompensācija" aiz savas nevarēšanas nespējnieku līmenis; 3) iesaisti savā lietā "otro pusi" (ja Viņš neiesaistās, tad... kamdēļ tāda otrā puse vajadzīga...).