Man vairs nav zīdainis, bet tas tomēr nebija tik sen, tāpēc varu atbildēt:
1) Vai tavs bērns (zīdainis) aizmieg ar/ bez raudāšanas un vai tu viņu midzini speciāli (paijā galvu, turi rociņu utt.)?
Mācīju aizmigt meitai pašai, protams, ikvakara rituāli neizpalika- vanna, pēc tam miega dziesmiņa, bet pēc tam "atā, tiksimies no rīta", parasti tas nostrādāja un aizmiga ātri, ja ne, tad skatījos pēc situācijas- ja tikai pačīkst, bet ne tā, ka baigi raud-tad neskrēju klāt, ja raudāja- pasēdēju blakus, kamēr aizmieg. Pārsvarā esmu pamanījusi, ka iemigšana atkarīga no dienas iespaidiem, ja pa dienu sanācis paraudāt, slikts noskaņojums, tad arī vakaros aizmigšana notiek grūtāk, ar asarām utt.
2) Vai tu savam bērnam mācīji, kā pašam aizmigt, bez palīdzības? Kā tu to darīji, ar CIO metodi (nezinu, kā to sauc latviski, angliski "Cry it out", gan jau tās, kas piekopa, zinās) vai bez raudināšanas, jeb tas notika pats no sevis- bērns iemācījās čučēt pats bez īpašām metodēm?
Neļāvu noraudāties, es vienmēr biju blakus istabā, ja bērns raudāja, gāju mierināt, bet jau no mazotnes centos pieradināt gulēt pašai.Centos atšķirt mazu pačīkstēšanu (kad bērns iečīkstas, jo grib kompāniju) no raudāšanas. Pirmajā gadījumā atstāju vienu, otrajā protams gāju mierināt. Visbiežāk gan meita raud vakaros tikai tad, ja grib pievērst uzmanību sev un nenāk miegs, ja nāk miegs, tad aizmieg (un ne tikai tagad, bet arī zīdaiņa vecumā) uzreiz bez īpašām metodēm.
3) Kad tavs bērns apguva prasmi smuki čučēt, bez palīdzības un raudāšanas?
Šobrīd meitai ir divarpus gadi, bet esmu novērojusi, ka gulētiešana periodiski atšķiras- vienu laiku iet pati gulēt bez problēmām, tad atkal sākas raudāšanas vakari, kad grūti iemigt, tāpēc nav tāds viens vecums, kad būtu gājusi gulēt bez raudāšanas.Reizēm raud, reizēm neraud, tad atkal uznāk raudamais periods utt.
4) Cik ilgi tavs bērns guļ pusdienlaiku, cik bieži?
Vēl pavisam nesen gulēja 2-3 stundas pa dienu, tagad mēnesi jau vairs neguļ.Pirms tam visu laiku gulēja vismaz 2-3, reizēm pat 4 stundas pa dienu.