Ir izveidojusies tāda situācija, ka mēs izšķirāmies ar draugu. Es biju tā, kura pielika visam punktu, jo bija dzīvē ļoti smags posms, visādi skumji notikumi, un man likās ka draugs nevis palīdz, bet pretēji- tobrīd bija kā nasta. Tā nu mēs izšķīrāmies,teicu lai meklē citu meiteni. Bet tagad.. nesaprotu ko jūtu. It kā gribu būt ar viņu. Mīlēju viņu jau divus gadus. Bet sākām satikties tikai divus mēnešus, un viss cauri.
Nesaprotu ko darīt. Kad tiekamies, tad izliekamies, ka nekas nav bijis, ka esam tikai draugi.
Kad bijām kopā, meklēju viņā kkādus mīnusus, likā ļoti vienaldzīgs, nejutu nekādas jūtas no viņa puses. Likās, ka viņam vajag tikai meiteni blakus, nevis mani. Ļoti nepatika tas, ka citi vīrieši pievērš uzmanību, izsaka komplimentus, bet viņš nē.
Kā jūs rīkotos? Rakstītu pirmās?
266
