Es no bērnības sapnoju,par garu,čali,ar tumšiem,matiem,sportisku,atlētiksu,melniiem rugājiem,lai būtu situēts un pie tam vēl ārsts un vienmēr gribējiies man cittautietii,tāds bija un ir mans ideāls..bet par to biju aizmirsusi,un tad izlasīju grāmatu the sicret un tā mani loti iespaidoja,ka mūsu domas matrializējas,viss ko tgd domās iztēlojamies vai redzam rada mūsu nākotni ,es tam sākusies piekrist,kad tik tiešām satiku tādu kā visu dzīvi biju gribējusi,vins atbildst pilnigi tādu kādu es vienmēr biju iztelojusies,viss iepriekš nosauktais,bet pats labākais ir tas ,ka vins man atnaca negaidot,loti negaidiiti un necerēti....es domaju piestrada ar domu spēku :) tas ir tā pat ka mana draudzene maza kad bija biezi brauca ar lidmashinu un vina vienmēr abrinoja stkuartes domaja ka tas ir viss labakais darbs un tā kad izaugs ari bus stjuarte un tā ari notika. :) loti palidz domu spēks ! Izvizualize savu ideālu un kādu dienu tas pats nonaks pie Tevis ,noteikti nestaiga pa klubiem meklejot tas nav iedarbigii un galigi garam.. ;) un neviens jau nezina kāds ir Tavs ideals tikai tu un vienigi tu :) varbut Tev vai kadai citai mans ideāls nemaz nav ideals ..loti idividuali! Un vēl uzjuti ka vins jau Tev ir blakus jau tagad ! Vai izlasīi gramatu the sicret vai kādu no tam ir vēl tāda sirds atsleega . :)