Sveikas!
Gita no sirds apsveicu, tā ir īsta laime! :)
Šis rīts sācies visādu apsvērumu pilns, ka esmu apjukusi uz katra stūra. Pirmkārt jau, lekcijas laimīgi beigušās šonedēļa, laime un prieks. Vēlāk uzzinu, ka vecāki ir ārzemēs, neviens no viņiem nav Latvijā, skaisti. Tad vēl vēlāk, man pazvana un saka, ka esmu nominēta , kā titulam " labsirdīgais ziedotājs " ( ik pa laiciņam kaut kru atvēlu naudu, jo tas man rada siltumu un gandarījuma sajūtu). Kaut kur nākamnēdēl jāierodas pēc pateicības no viņiem. Nesaskatu tajā neko tādu. Šodien pēc ilgiem laikiem došos pie fizioterapeita, āāā, mana mugura būs beidzot laimīga. Sāpes periodiskās nav atgājušas, divas reizes jau fizioterapeits man atteica, dēļ noslogotības un es pa to laiku jau miru nost, bet beidzot atvēlēja man laiku.
Pēc fizioterapijas došos uz vienu no Rīgas bērnunamiem, gribējas šodien pavadīt piekdienu starp maziem ķipariem un lielākiem. Parasti tur dods Ziemassvētkos ,lai sagādātu prieku, iedot no sevis kādu mazumiņu.
Toreizi pamāciju lielākiem anatomiski kaulus, jo mācos medicīnu, šoreiz domā , par cik mācos itāļu valodu, pamācīt ko tādu. :)
Personāls mani zina, jo nedaru to pirmo gadu.
Pēc tam pašai ir nenormāla gandarījuma sajūta, ka varēju dot , kaut mazliet, citam.
Jauku Jums dienu, meitenes :)!