Man bija tikai zoda rajonā un nedaudz uz vaigiem. Nu jau vairāk kā gadi 10 pagājuši, tāpēc nepateikšu, cik ilgā laikā tiku vaļā (pāris mēneši noteikti), bet vairāk parādījusies nav (tfu, tfu, tfu). Līdzekļi mūsdienās arī citi, katrā ziņā par ādas saudzēšanu nevienam prātā nenāca domāt - galu galā arī ērcīte bojā.
Toreiz man bija izrakstīta metronidazola tūre iekšķīgi, to pašu metronidazolu šķidrā veidā (injekcijām) bija jālieto kā losjons uz skartajām vietām + aptiekā gatavots šķidrums, kura sastāvā bija borskābe (kas vēl nezinu). Bet šķidrums beidzās pirms ādas ērcīte, tāpēc, kamēr tā bija lietoju borskābes šķīdumu spirtā, jo ārste vizītē, uzzinot, ka pirms tam uz apsārtumiem biju lietojusi borskābes vai salicilskābes šķīdumu, izteicās, ka arī tam vajadzēja līdzēt, vienīgi, ka salicilskābi esot turējusi par daudz, tāpēc apdedzinājusi ādu un ērcīte varējusi izplatīties tālāk dēļ tā.
Un vēl mēnesi reizes divas nedēļā bija jālieto šampūns ar permetrīnu - paredzēts, ja galvā utis. Lai gan analīzēsneparādījās, taču ārste ieteica gadījumam, ja tomēr ērcīte pārnesta kaut kur citur, piemēram uz muguras, skropstu rajonā, jo pārnest viegli.
Nekādi kosmētiskie krēmi uz skartajām vietām un vispār ar krēmiem vajadzēja uzmanīties, lai nepārnestu ērcīti tālāk.
69
