Sveikas!!
Esmu ļoti lielā izmisumā.
Tātad, ir tā, ka esmu kopā ar puisi gandrīz 2 gadus. Viss bija forši līdz brīdim, kad aizbraucu uz ārzemēm kur iepatikās cits, iepatikās tik ļoti, ka zaudēju prātu, nokrāpu.. :(
Ļoti par to nepardzīvoju un turpināju attiecības, toties viss nav tik spīdoši kā gribētos, cilvēks ir superīgs, mīļš un sirsnīgs, toties dzirksteles nav, rutīna un jūtas jau gandrīz pielīdzināmas nullei.. Arī viss ko viņš izdara nepareizi kaitina tik ļoti. Šī situācija ir ļoti sarežģīta. Arī tas, ka mums ir kopīga dzīvesvieta.
Toties sāpīgi tagad pamest, jo puisis saka, ka ļoti mīl mani un cenšas... bet nav abpusēji...
Citi vīrieši sāk patikt un rodas vēlme krāpt. Zinu vajag pamest, bet tik ļoti žēl...
Varat lūdzu ieteikt kā rīkoties šādā situācijā?