beernu sishana

Jā, bērnībā par nedarbiem dabūju gan vienkārši, gan ar siksnu. Vecākiem neko nepārmetu.
Kā darīšu ar saviem bērniem? Nezinu. Neesmu saskārusies ar tādu situāciju. Bet šobrīd varu teikt, ka visu var atrisināt arī mierīgā ceļā. Bet skarbāku vārdu gan ir jāprot pateikt, citādāk pilns tagad ar bērneļiem, ko vecāki nespēj nokontrolēt.

Bērnībā esmu dabūjusi arī siksnu. Protams, tikai pelnīti. Vecākus nenosodu un aizvainojumu neturu. Bet kā būs ar saviem bērniem, nezinu.

Teikshu godiigi, esmu blaavusi un uzshaavusi savai meitai, tas gan bija, kad vinai bija 3 gadi, tas,riebigaakais nepaklausiigais vecums. Shad tad arii tgd uzblauju un vinja man saak raudaat uzreiz. Ar siksnu gan nedodu, bet kaktaa staavet gan lieku, taapat arii, ja uzvedas slikti, lieku mazgat griidu, berzt pliiti. Mana mamma saka, ka pa traku es darot, jo mani nepavisam taa neaudzinaaja,lutinaaja ljoti.

Ar siksnu nekad neesmu dabūjusi. Ar plaukstu gan. Tomēr kā labāko mācību atceros - gājienu pašai pēc sava žagara ar kuru bija paredzēts, ka tikšu "apmācīta". Pffffff... protams, pa pakaļu nedabūju, bet mācība uz mūžiem.

Esmu padomju laiku bērns - protams, ka esmu dabūjusi savu reizi gan ar siksnu, gan ar dr. bērziņu. Traumas no tā man nav.

Vienmēr jau gribas domāt, ka pašu bērni būs balti un pūkaini, ar kuriem visu var sarunāt. :D Prakse rāda, ka tā nenotiek gan. :D Neatbalstu fiziska spēka lietošanu, bet pret maigiem pērieniem arī nav baigo iebildumu. Ja pastrādā kādus nedarbus, reizēm nepieciešams. Ir nācies saskarties ar super izlaistajiem bērniem, kuriem pat skaļāk uzbļaut nedrīkst, nu diez kas nav...

Ar siksnu gan nedodu, bet kaktaa staavet gan lieku, taapat arii, ja uzvedas slikti, lieku mazgat griidu, berzt pliiti.

Man jau šķiet, ka tas nekas traks nav. Un es, visticamāk, izmantotu līdzīgas metodes, lai bērns gūtu mācību.

Jā, manējais ir dabījis pa pakaļu, tad ja apzināti neklausa, spītējās un dara sliktas lietas. Protams, pirmstam tiek runāts mierīgi, izskaidrots, kāpēc tā nevar rīkoties un brīdināts, ka ja neklausīs dabūs pa dibenu. Nu ja spītējās un apzināti dara riebeklības, dabon arī, bet ne jau stipri, vairāk lai pabiedētu un saprastu, ka nav joki un uz galvas kāpt nevarēs... lai zina robežas.

Arī es bērnībā esmu pāris reizes dabūjusi, atceros, ka bija pelnīti, arī manī sēdēja maziņš velniņš un gribējās darīt palaidnības, tad arī pelnīti dabūju un saviem vecākiem nepārmetu, tas bija reti un tiešām tad kad izvedu no jēgas :D

citādāk pilns tagad ar bērneļiem, ko vecāki nespēj nokontrolēt.

Man šķiet, ka šis ir tieši tāpēc, ka mūsdienās audzināšana ir mainījusies bērniem ir visatļautība, jo vecāki mēģina visu mierīgi izrunāt un bērnu nesodīt, protams, atkarīgs no bērna rakstura, ir bērni kas uztver un saprot ar mierīgām sarunām, bet ir kuriem tas neder, un bērns jūt, ka var darīt visu un sods par to nav, līdz ar to izmēģina cik tālu var iet...

Esmu augusi tajā laikā, kad uzšaut par blēņām vēl neskaitījās OMG nežēlīgā attieksme, un par to tikai priecājos. Esmu dabūjusi ar siksnu, tiesa, tikai tad, kad biju sastrādājusi ko patiešām nopietnu un saprotu, ka biju pelnījusi.

Ja kādreiz būs savs bērns, pēršu, ja būs to pelnījis. Bērnu pēršanu atbalstu. Citādi tagad skatoties uz mūsdienu sīkajiem, skaidri redzams, ka viņiem nekāda aprunāšanās nepalīdzēs.

Vardarbību neatbalstu un šīm sitējām pašām kaut kas īsti nav kārtībā. Ja ir jāpielieto sišana, tātad, nemāki audzināt savu bērnu, tik vienkārši.

Es arī esmu padomju laiku bērns, bet mani gan ar dr.Bērziņu nekad, nekad neaudzināja. Biju tik apzinīga un saprotoša, ka pietika tikai ar vārdiem.

Piekrītu Artemzijai.
Pati neesmu pērta. Mammu klausīju. Blēņas darīju, taču ne tik traģiskas, lai kāds man ar siksnu mestos virsū.
Jau 1x izteicos par Dolly, 2x laikam nav vērts atkārtoties. :D

mani ir pēruši un uzšavuši ar dvieli pa pakaļu vai pa rokām, un daudz daudz stāvēju kaktā, bet tagad to atceroties nemaz nav nekada naida vai bērnības traumas, tas viss ir normāli un viss bija pelnīti, pati protams centīsos sakuma visu izrunāt utt, bet ja spītēsies un kāps kaklā - dabūs!

Vardarbību neatbalstu un šīm sitējām pašām kaut kas īsti nav kārtībā. Ja ir jāpielieto sišana, tātad, nemāki audzināt savu bērnu, tik vienkārši.

Teica Bante , kam ne bērnu , ne smadzeņu nav .
Neatbalstu pēršanu , bet nešausminos par to , ko nezinu. Bante piedzemdē tu bērnu , vispār atrodi vīrieti , un tad kādu nosodi !

Neatbalstu, un uzskatu, ka fiziski iespaidot vājāku personu, var tikai cilvēks ar nelīdzsavarotu psihi. Paldies Dievam mani vecāki bija ar līdzsvarotu psihi, un neatļāvās mani aizskart fiziski.

Manējam drīz būs 6 gadi,neesmu ne situsi,ne pērusi,neatbalstu.
Ja ir neklausījis ir šķīries no mantām,vai sēdējis otrā istabā. Pagaidām nav problēmu atrsināt visu tāpat ar runāšanu.

Jautājums mammām, bet lielākās gudrinieces kā vienmēr bezbērnu dāmītes :D

Adatiņa, izskatās, ka tev vsp nekāda smadzeņpoda nekad nav bijis un nebūs. Man ir viss un jā, sišanu neatbalstu, tā dara mātes, kas nemāk audzināt savus bērnus un viss. Un tā sišanas ķēdīte turpinās, manu dārgo Adatiņ! :D

Es nesaprotu, kas par problēmām ir tām, kas nosoda tās mātes, kas saviem bērniem uzšauj pa dibenu par nedarbiem. Ja jūs tiekat ar saviem bērniem galā tāpat, apsveicu, dzīvojiet laimīgi. Bet vai tie, kas ir dabūjuši pērienu, kaut kādā ziņā ir sliktāki izauguši? Nē! Katram savas audzināšanas metodes.

Tas par to pliits berzshanu-skarbi!:D bet es esmu par stingru audzinaashanu, nevis par izlaishanu un visatlautiibu!
Mani beerniiba nepeera, bet es biju taads beerns, kas visu dariija kaa vajag, man pietika ar vienu iipasho mammas skatienu, lai saprastu, ka buus s*di, ja neklausiishu!:D kaa to panaakt, nezinu! Bet, ja vajadzees, zinu, ka buushu skarba mamma! Labaak, lai mani veelaak neciesh, bet toties izaug sakariigs beerns, nevis izlutinaats un liidz ar to nevariigi sab.loceklis.

Ir bērni kas ātri nojauš to, ka ja par pārkāpumu draud tikai morāles nolasīšana, tad nav nekas traks. Ja fiziski nekas nedraud tad pārējais ir sīkums.
Ja man bērnībā nekas vairāk par morāli nedraudētu es daudz vairāk blēņas būtu sastrādājis.