skola

Ja jau pašā sākumā, kad ir doma par to, ka ar kādu sev tīkamu personu varētu veidot attiecības..tiek domāts par šķiršanos, tad attiecības nav jāveido! :)

Kad mācijos skolā biju kopā ar klasesbiedru, bet ātri attiecības pajuka, pēc tam skolā bij kā bij, nesarunājamies, un mācīties ar bija ļoti jocīgi. Godīgi sakot, uz viena un tā paša grābekļa uzkāpu divreiz, bet mācība visai dzīvei! :)

skolas laiki iemāca , ka bijušie nav nekādi bubuļi ! :D
Man bija vairāki romāni solas laikā ar klasesbiedriem... :D

Es no vienas puses piekrītu tam, jo, cik esmu novērojusi, tiešām tiem pāriem, kas izšķiras ir grūti uzturēties kopā, domāju, ka tad ir arī grūtāk tikt pāri tām attiecībām, ja to cilvēku jāredz katru dienu vai diezgan bieži.. Kādreiz arī piekritu domai, ka apkārt taču ir tik daudz cilvēku, priekš kam ir jāsaiet kopā ar kādu no skolas, bet, ja tā padomā, ar tiem cilvēkiem tu pavadi visvairāk laika (augstskolā ir nedaudz savādāk) un dažreiz tas notiek dabiski un neviens jau speciāli neizvēlās, kurā iemīlēties, tas vienkārši notiek.

Weee:
un kā pēc šķiršanās? Šķīrāties kā draugi vai ienaidnieki? :D

Manuprāt, ''darba vietā'' romantika ir jāpastumj malā :)

Skolas laikos biju gana nodarbināta, lai daudz nedomātu par kopošanos ar puikām :D

Vistrakākais, ko skolas laikā novēroju bija situācija, kad pēc šķiršanās viens no pāra saiet kopā ar bijušā/bijušās draugu vai draudzeni.. Tad gan ir traki, bet nosodīt nevaru, jo viņi vēl joprojām ir kopā, ļoti laimīgi un otrs cilvēks arī ir atradis jaunas attiecības :)

Vistrakākais, ko skolas laikā novēroju bija situācija, kad pēc šķiršanās viens no pāra saiet kopā ar bijušā/bijušās draugu vai draudzeni..

++

ddelirium
Ja saiet kopā ar bijušā draugu / draudzeni, tad ir kā ir tam otram.. Grūti..
Es arī zinu vienu pāri, kam šādi ir sanācis, bet tam otram ir grūti to pieņemt..

Vislabākais (bet visretākais) variants skolas attiecībām man liekas tāds, ka pāris savas attiecības neafišē, ka par to zina tikai tuvākie draugi nevis visi.. Tad arī ir vieglāk, ja gadījumā izšķiras, jo aiz muguras neviens neapspriež, neuzdod stulbus jautājumus utt. Jo dažreiz arī pedagogiem trūkst takta izjūtas un par šādām attiecībām tiek izteikti komentāri.

ddelirium:
Piekrītu!
Zinu klasesbiedrus, kuri arī sagāja kopā.. skolā nemaz nevarēja pateikt, ka starp viņiem kaut kas būtu, jo uzmanību nekādu neveltīja viens otram.. izturējās neitrāli, bet tā kā man tā meitene bija ļoti tuva draudzene, pēc laika uzzināju, ka viņi pēc skolas bieži sarakstījās un tikās
Lai uz ko tādu būtu spējīgi, ir jābūt pacietībai.

weee, vai tad pašai nebija nepatīkami - tā pārmesties no viena klasesbiedra pie otra?
man ir konservatīvi uzskati - ne darbā, ne skolā attiecības nav jāveido, ja neesi gatava vajadzības gadījumā mainīt gan darba vietu, gan skolu

Ar klasesbiedriem attieciibas nekad neesmu veidojusi, ar pusiem no paraleelklaseem - jaa! :D Bet, par laimi, sagadiijaas taa, ka tad, kad mees paskiiraamies, driiz viena arii skolas laikiem pienaaca beigas, liidz ar to, nemaz tik ilgi nesanaaca uztureeties vienaa iestaadee.
Mans viedoklis ir taads, ka viss pa lielam atkariigs no taa kaa Juus skiraties, kurs no abiem ir tam visam iniciators.. Ja kaadam no abiem tas bijis saapiigs briidis, ir veel juutas utt., tad, protams, ka vinam buus smagi atrasties vienaa telpaa ar to otru cilveeku un katru dienu redzeet vinu. Ja attieciibas tiek paartrauktas peec abu iniciatiivas, tad domaaju, ka visiem ir chill. :D
Kad maaciijos vidusskolaa, atceros, ka bija viens dzekins, kurs viena gada laikaa paspeejis "padraudzeeties" ar vairaakaam skolas meiteneem. Vienmeer skatiijos kaa sis "cubinaas" ar kaadu no savaam draudzeneem un domaaju, kaa ir taam citaam (vija iepriekseejaam), kuras ar katru dienu to visu noveero.. :D

Skolas laikā es sev biju uzstādījusi galvā kaut kādu noteikumu, ka noteikti nesaiešos ar kl.biedriem un skolas biedriem. Vidusskolas beigās, sagājos ar bijušo skolas biedru, kas mazliet vecāks par mani. :D Bet vismaz nebija jādomā par puišiem un attiecībām mācību laikā. Man tas nebija vajadzīgs.

n kā pēc šķiršanās? Šķīrāties kā draugi vai ienaidnieki?

man ar visiem bijušajiem ir perfektas attiecības, ne ar vienu neesmu ienaidniekos , man nav tendence veidot attiecībs ar idiotiem, kā arī es spēju piedod pāridarījumus no sirds , nu tā ka nav aizvainojuma, kas bijis bijis ....

weee, vai tad pašai nebija nepatīkami - tā pārmesties no viena klasesbiedra pie otra?

emm... nē ! tas jau nebija tā, ka vienu dienu biju kopā ar Jāni un otru ar Pēteri ... bija no paralēlklasēm arī puiši un mūsu klasē 7. klasē atnāca jauns puika (l)

Mēs vispār no 5-9 klasei tusējām diezgan liels bars un 4 gadu laikā , man šķiet , ka visi paspēja kādu laiku būt ar visiem ... nu varbūt ne pilnīgi visi , bet nu lielākā daļa :D

nezinu kā tagad, bet kad es macījos skolā, tad pamatskolniekiem nebija nekādu attiecību, tas ir smieklīgi. savukart vidusskolas pēdējā klasē (kad biju pilngadīga) man bija gan attiecības ar klasesbiedru, pēc tam bijām kopā kadus 4 vai 5 gadus, kad izšķīrāmies, tad skolas problēmas vairs nebija aktuālas, tagad viņu vairs nesatieku un viss mierīgi :) es saprotu, ka var iemīlēties arī jaunāki un pat bērni, pati biju līdz sirds dziļumiem iemīlējusies jau 11 gadu vecumā, bet nekad nebija ienācis prātā uzsākt kkādas attiecības. laikam jau tad pietika prāta padomāt, kas būs pēc tam, kad pašķiršos no lielās mīlas.

Pēc skolas pabeigšanas sagāju kopā ar klasesbiedru.
Lai gan skolā vairs negājām, saskāros ar baumām no bijušo klasesbiedru puses. Pēc šķiršanās vairs ne reizi neesam satikušies un labi vien ir, ka tā. Nekāda lielā mīla tā nebija, bet nesa vairāk slikta nekā laba.
Ja izlem veidot attiecības ar klasesbiedru, kursabiedru vai kolēģi, tad notiekti nevajag to afišēt, vismaz līdz brīdim, kad iepazīsti to cilvēku un redzi, ka viņš ir sakarīgs.

Es neveidotu attiecības ar klasesbiedru, jau iepriekšminētā iemesla dēļ, ka šis cilvēks būtu jāredz ikdienā, pietam, visa klase vienmēr būtu lietas kursā par kādiem strīdiem utt., jo nu to noslēpt, manuprāt, būtu ļoti grūti.
Ar skolasbiedru pati biju kopā un, ja vien skolai nav viens stāvs, es teikšu, ka ir pat ļoti reāli to cilvēku nesatikt gaiteņos vai izvairīties no nepatīkamām tikšanās reizēm.

Man drīz jau būs 17 gadi, esmu simpātiska, bet man vēl nekad nav bijušas attiecības. Pazīstu ļoooti daudzus, kam šajā vecumā jau ir attiecības, bet man veljoprojam nav. Mūsdienās daudzi smejas, ka tādā vecumaa vel nav puiša. kāpēc visiem ir, bet man nav??
Un cik gados jums bija pirmās attiecības? (sorry, ka novēršos no tēmas)