Sveikas!
Brīvdienas bija super. Pa vidu visādām jaukām aktivitātēm, bijām aizgājuši arī uz to jauno latviešu filmu. Kaut kas patika un kaut kas nepatika. Bet arī filmas sakarā aizdomājos par to, ko seit jau esat pieminejušas, par mūsdienu bērniem un pusaudžiem. Man brālis tajā vecumā un arī redzu visu to, kas notiek. Skumji paliek, tiešām skumji. Banāli teikt, bet manos laikos tā tiešām nebija. Pazvanu viņam, gribu paklačoties, bet mūždien atbilde, ka nav laiks runāt, jāspēlē xbox. Tiešām priecājos par savu bērnību , mēs tik pa āru skraidījām, velo, kariņi un vēl visādas interesantas spēles un arī skolas gados tiešām interesantes nodarbes, sarunas, nevis tikai telefona spaidīšana un datorspēles. Saku mammai, lai sūta brāli sportot, bet viņam patīk hokejs, kur trennējās kādu laiku, bet tagad traumas dēļ to vairs nevar darīt un uz neko citu vairs neparakstās. Zinu, ka maniem bērniem nebūs nekādi datori istabā, xboxi un jaunākie iphone.