Pēc šķiršanās

Pie kā paliks, to izlems tiesa, ja paši nespēj vienoties. Mūsdienās tiesa izvēlas, ka bērns paliek pie mātes, ja vien tam nav pamatotu šķēršļu - māte alkoholiķe, garīga vai fiziska slimība, kas traucē normāli parūpēties par bērnu u.tml. pamatotas lietas. Darba neesamība šobrīd noteikti nebūs tas pamatojums, kāpēc, lai bērnu atdotu tēvam. Ja tomēr ir bail, ka vīrs varētu atņemt bērnu, tad jāvāc pierādījumi, kāpēc bērnam ir jāpaliek pie mātes un kāpēc viņš nedrīkstētu palikt pie tēva.
Iesaku aiziet pakonsultēties pie jebkura civillietu advokāta. Jo ir jāprot arī sagatavot pareizu prasību tiesā.

Bet ja bērna tēvs kā tēvs ir ļoti rūpīgs, gādīgs, materiāli nodrošināts un bez kaitīgiem ieradumiem, kāpēc bērns nevarētu pie tēva dzīvot?

Hmmmmm..... es tādā situācijā arī būtu šokēta un pukotos, un gribētu,lai bērns dzīvo ar mani. Ja tā padomā,vispār šausmīgi tas ir. :(

K, nevaru pamatot tiesiski, bet ir tāda lieta, ka mūsdienās tiek uzskatīts, ka bērnam vairāk ir nepieciešama māte. Ja vien, kā jau iepriekš minēju, tam nav pamatotu šķēršļu vai iemeslu, kas varētu kaitēt bērna veselībai, drošībai, attīstībai un labklājībai.

Ja tā sieviete ir normāla (nav psihiski nestabila, alkoholiķe vai kā tamlīdzīgi), tad darba neesamība nevar būt šķērslis, lai atņemtu bērnu, sevišķi tik mazu bērnu.

8 mēnešos nereti vēl bērns tiek barots ar krūti! Tik mazu zīdaini nevar atņemt mātei. Turklāt - tēvs strādā, tas nozīmē, ka viņam nāktos vai nu aiziet no darba, lai rūpētos par mazo, vai arī pieņemt aukli - kur loģika? Mātei atņems bērnu, lai to audzinātu cita sieviete? Turklāt tēvam būs jāmaksā alimenti! Ja sieviete saņem bērnu kopšanas pabalstu līdz bērna 1,5 gadu vecumam + bijušais vīrs maksā alimentus, tad, manuprāt, sievietei ir visas izredzes normāli audzināt bērnu, turklāt, kad bērns sasniegs 1,5 gadu vecumu - ja sieviete pirms tam strādāja, tad sieviete atgriezīsies darbā un bērns - dārziņā.

Noskaties, nenožēlosi
Viela pārdomām http://labaidienai.blogspot.com/2014/10/pardomam.html