Vai tas ir traki?

Kā ar skolas praksēm?

man sis viss ari ie rpieksa, man ir 23 un nav nekadas darba pieredzes, pat nezinu uz kuru pusi lai skatas, jo visur prasa pieredzi :(

Nedomāju, ka tas ir traki, daudzus studentus uztur vecāki. Pat tos, kuri nestudē, nestrādā un vispār neko nedara, uztur vecāki, tā ka tava situācija nav no trakākajām.

Ar pašiem vecākiem neesi runājusi, varbūt viņiem ir iespējas kaut kur tev iekārtot?

Nav traki. Es arī līdz 22 gadu vecumam nebiju strādājusi, bet pēc studijām iegūstot 6 mēnešu pieredzi diezgan viduvējā iestādē, iekļuvu ļoti labā kompānijā ar labu algu. Viss no paša atkarīgs.

Ko tu studē?
Sūti savu prakses pieteikumu uz iespējami daudz uzņēmumiem, vienalga, patīk tev tas uzņēmums vai nē, gan jau kāds tevi paņems ;)

Es varu kā ome teikt, ka es savos divdesmit divos... :D Bet ieteiktu meklēt prakses vietu sfērā, kurā mācies. Kaut vai sākuma bezmaksas, ali tikai iegūtu kādu pieredzi. Uztaisi CV, kāds nu tas sanāk un sūti visiem potenciāliem darba devējiem. Nekautrējis, pat, ja tevi darbā uzreiz neņems, neviens tevi nesitīs par to, ka aizsūtīji CV.

Es arii pirmo savu darba pieredzi ieguvu, maacoties tikai tresajaa kursaa.. Taa bija prakse, kuru pati saaku mekleet (piedaavaajumu iisti nekaadu nebija, taapeec, mekleeju pati uzneemumus un suutiiju cv), man paveicaas, tiku praksee. Nostraadaaju tur pat vairaak kaa bija paredzeets. Domaaju, ka Tev vispaar nav pamata uztraukties. Vismaz, labi, ka Tu pati apzinies, ka vajadzeetu kaut ko saakt dariit lietas labaa! :)

Varbūt arī daraudzene vai kursa biedrene strādā tavā sfērā un vari sarunāt pāris reizes nedēļā nāks pamācīties pie viņas. Īsāk sakot nekautrējijes un izmanto visas iespējas.

Tas nav traki, jo lielais vairums ar jaunajiem studentiem, kuri strādā, savas darba vietas ieguvuši caur vecākiem, paziņām utt., kā arī strādā ar lielām atlaidēm, var atļauties neaiziet vai nokavēt kādu dienu u.tml. Realitātē tie strādājošie studenti nav ne baigi centīgi, ne strādīgi, ne patstāvīgi, vienkārši ar kontaktiem.
To pieredzi it kā prasa visur, bet es ieteiktu uztaisīt labu CV, izceļot savas labās rakstura īpašības, kādu papildizglītību, kursus, kādu praksi varbūt u.tml., un tāpat sūtīt arī uz tām vietām, kur to pieredzi prasa.

Nekas traks tas nav, ja vecāki grib un var tevi uzturēt.

Kā jau te ieteica, sāc ar praksēm. Un atceries, ka tā saucamie "kontakti" nav kaut kas tāds, ko tu saņem mantojumā. Tev tie ir pašai jāveido, un universitāte ir viena no labākajām vietām, kur to darīt. Parādi sevi no labākās puses, tad cilvēki paši par tevi iedomāsies, kad pie apvāršņa parādīsies kādas vakances.

Man pašai ir ļoti līdzīga situācija. Nu, nevarētu teikt ,ka mana darba pieredze ir "0" ,bet strādāšana vidusskolas laikā pa vasarām ne ilgāk kā mēnesi jau nav īsta darba pieredze.

Atrast darbu šobrīd ir grūti, vai nu neatmaksājās ceļš, vai nu aizsūtu CV un atbildi nesaņemu. Kad vēl darba meklēšana nebija aktuāla, nekad nebūtu domājusi, ka pat uz apkopēju un istabeņu vietām ir normāla KONKURENCE!

Nesaprotu tos, kuriem ir pāri 20 gadiem un jūtas ērti šādi dzīvojot. (Tas ne par Tevi ;) ) Bet ir tādi ,kuri nemaz netaisās meklēt darbu! Tas man liekas pretīgi. Un pati šobrīd jūtos neērti un nepatīkami, ka man nav darba! Man vajag naudu, es gribu iekrāt, iedot vecākiem (kaut par pārtiku ,ūdeni un elektrību ko iztērēju), es gribu būt patstāvīga!

Ā! Un konkrēti, cik nu varu ieteikt

-regulāri pārskati vai nav Tev pieņemami darba piedāvājumi šeit http://cvvp.nva.gov.lv/ (var atlasīt gan pēc reģiona, gan slodzes, gan darba veida)

-ss.lv arī pārskatīt vai nav Tev pieņemamas vakances un tikai sūti CV visur, kur vien vari sūtīt

!CV pasniedz sevi cik vien labi vari. Neko sliktu, tikai to labāko, un vēl nedaudz piepušķo! ;)

Ja vēlies - uzraksti privāti, varētu ieteikt primo darba vietu.

*pirmo ne primo :D