negribu darbu

Mājās sēdēt un staigāt pa valodu un taborēšanas kursiem ir zvērīgi garlaicīgi (no pieredzes, izņemot tamborēšanas kursus). Domāju, darbs, kurš ir mīļš, bet nav iegrožojošs (9-5 ar stingru vadību), ir labākais variants. Jo nu, ņemot vērā, ka vairums draugu ir strādājoši cilvēki, brīvā diena nozīmē, ka laiks ir, bet kompānijas - nav (nu, varbūt kāda draudzene, kas mājās ar bēbi, varbūt kāda mūžīgā mājsaimniece, varbūt kāda nepārtraukti skaistumu kopjoša nestrādājošā sieva vai kāds cits stereotips), bet nu, īstenībā, atrast draugus, ar kuriem saturīgi pavadīt laiku darbadiena pa dienu = mission impossible. Labi, vismaz studijas aizņem un piepilda laiku. Studiju laikā var sevi uzturēt, ja dabū kaut kādu krutu stipendiju, kas nosedz gan mācību, gan dzīvošanas maksu (principā, nav nekas neiespējams). Bet ko vēlāk? Darbam radošā vai izglītības sfērā ir tas pluss, ka kolēģi ir tev līdzīgi domājoši cilvēki, cilvēki, ar ko ir par ko parunāt. Nē, nē, nestrādāt nemaz - tas nav priekš manis.

Oiii Man ir pilnīgi tas pats. Es arī tagad mācos ārzemju uni Masterus, bet PHD gan negribētu, tas ir tīri tikai tad, ja tev ir padomā kāds izcils research un tu vēlies vēlāk kļūt par pasniedzēju. Man patiktu strādāt uni par pasniedzēju, taču studenti ārzemēs ir tādi kā mēs bijām 10. klasītē. :D

Es domāju, tu jau vari pati uzsākt savu biznesu, tad būsi pati sev samniece un nebūs nevienam jāpakļaujas. Varēsi pelnīt naudu un baudīt dzīvi :D

Maybe autorei vienkārši uznācis mini nogurums un apnikums no mācības-darbs režīma? Atpūstos 2us mēnešus un palēkdamās aizskrietu uz darbu :)

Zinātne arī ir līdz brīdim, kamēr reāli nesāc urbties iekšā un neraksti publikācijas, kas ir kaut kā vērtas. Kā tikko sāc rakstīt nopietnus projektus un nopietni pie tiem strādāt (un nopietnā zinātnē savādāk nevar), tad čuš! Haļava gaļa :D Nav tā, ka pa dienu nevari ieziet ārā, vai paņem kādu dienu brīvu. Bet nav ta, ka šodien gribu un strādāju, bet pēc tām 5 dienas negribu un nestrādāju.

Es gribētu ģimeni, māju, dārzu un strādāt mazāk/brīvāk no komandētājiem un cilvēkiem, kas zina labāk.
Tāpēc arī tūlīt man būs klāt pēdējā darba nedēļa. Juhuuu!

Ir bijuši visādi laiki. Esmu gājusi uz darbu 7 no rīta, esmu strādājusi pa 13h, esmu strādājusi 6 dienas nedēļā regulāri, visādi ir bijis. Bet beidzot , cerams, gada laikā, es varēšu strādāt, tad, kad vēlos es un visu pati noteikt. Un vispār nekad vairs nevēlēšos strādāt kāda pakļautībā. Savs uzņēmums un paša noteiktais darba grafiks ir neaprakstāma brīvības un īstas dzīves garšas atslēga :)

Man arī izklausās pēc maza bērna tekstiem. :D Es tiešām nezinu nevienu cilvēku, kas grib strādāt kā vergs, bez maz vai dzīvot darbā. Tu saki - neesi piemērota darbam utt. Bet kurš tad ir? Es, protams, arī labprātāk baudītu dzīvi, nevis strādātu, bet tas ir nekas cits kā slinkums.

Es arī negribu strādāt, negribu iet ktru dienu uz vienu un to pašu vietu, tur būt 8 stundas, darīt vienu un to pašu un klausīt citu cilvēku pavēlēm, tad ar tumsu nākt mājās, taisīt ēst, gludināt, mazgāt un šrubēt.

...un ziniet ko - es to nedaru :)

Es arī negribu strādāt, negribu iet ktru dienu uz vienu un to pašu vietu, tur būt 8 stundas, darīt vienu un to pašu un klausīt citu cilvēku pavēlēm, tad ar tumsu nākt mājās, taisīt ēst, gludināt, mazgāt un šrubēt.

...un ziniet ko - es to nedaru

Bet tu noteikti savu atstrādā gultā, vai ne?
Autore jau negrib sev sponsoru vai vīru..

Patiesībā jau katram ir savs darbs, vienam biroja darba laiks, otrai perfekti jāizskatās un gultā jāveic brīnumi, trešai - mājsaimniecība utt. Nezinu, kā var neko, neko nedarīt? Pat tad ja uzkrīt no debesīm mantojums, loterijas laimests - arī tad jādomā, kā to labāk ieguldīt, citādi tāpat nauda beigsies.

ninasskapis, redzi, ir sievietes, kuras pat gultā strādā, nevis gūst baudu. Ko es tur varu pateikt, visi nevar būt direktori, kādam arī grāvi jārok.

es arī labprāt strādātu tikai 4 dienas nedēļā, brīvdienas varētu būt trīs nevis divas, kā šobrīd

100% manas domas! Es arī gribētu, lai jāstrādā būtu no otrdienas līdz piektdienai un sestdiena, svētdiena un pirmdiena būtu brīvas!

Pastrādā 12 un vairāk stundas, kā daudz cilvēki ir spiesti strādāt(jo naudu vajag) un tad 9h darba diena uzreiz izskatīsies pievilcīgāka.
Man šī šķiet bezjēdzīga gaušanās. Ja būtu iespējams nestrādājot(un neesot par biezā piegulētāju) tikt pie naudas, ko pēc tam tērēt izklaidēs un dzīvošanā sev, neviens uz pasaules nestrādātu. Es arī izvēlētos slinkošanu, ja man no zila gaisa kristu nauda, ko tērēt.

Risinājumu neredzu. Uzskatu, ka jāatgriežas realitātē.
Vienīgais - tu vari kļūt par vienu no tiem bomžotājiem, kas brauc pa pasauli apskaidrību meklēt. Viņi nestrādā un dzīvo sev - kuļas pa ielām un tā.
Lai dzīvotu sev luksusā gan vajag naudu.

Nuuu tas ir tik individuāli. Ja man būtu jādzīvo tikai no tā, ko sastrādāju *freelance* režīmā .. būtu badā :D Ja ar pašdisciplīnu ir problēmas, tad tāds ofisa grafiks der pat ļoti ok. Man lieliskākā motivācija ir deadline un režīms palīdz, attīsta. Drīz sākšu maģistru, bet ne tāpēc, lai turpinātu kādam vergot, bet sevi attīstītu un jūtu, ka ir vēl tik daaaaudz ko mācīties ..

Ja nevar mainīt apstākļus, jāmaina attieksme. Ja darbu redz kā iegrožojošu verdību, tad, protams, to negribas darīt ne pa kam. Bet tā ir diezgan liela mūsdienu paaudzes problēma - nevarēšana, nevēlēšanāš sevi *piespiest* darīt kko, kas varbū nav dvēseliskais aicinājums. Nu un tad meklē sevu vietu gadiem ..

Es tevi saprotu. Draugs jau vairaakus gadus straadaa 9-5 no pirmdienas liidz 5dienai. Gandriiz katru dienu staasta, ka grib "dziivot sev". Bet taadaa zinjaa, ka pats sev grib buut shefs, nevis nestraadaat. Saakt savu firmu, atveert savu baaru, vai kaut ko tamliidziigu. probleema taada, ka vinja darba nozare, izgliitiiba ir tik specifiska, ka diezgan gruuti buutu ko taadu dariit savaa sfeeraa, un pieredze biznesaa nav. Bet nu tad jau redzees, vinsh kaut ko njemaas, plaano, domaa, cerams, ka viss izdosies.

Toties es BEIDZOT straadaaju "normaalo cilveeku" rezhiimaa. Visas ieprieksheejaas darba vieta bija debiilaas stundaas un peedeejos 2,5 gadus vispaar nedeeljas nogalees. Tagad es izbaudu savu ofisa darbu. Vieniigi man nav obligaati jaastraadaa no 9 liidz 5. Es varu ierasties darbaa saakot ar 7 liidz 9 no riita. Prom doties agraakais 16:30 un veelaakais 18:00. Un pusdienu paartraukumu varu njemt saakot no vienas stundu liidz divaam, laikaa no 11:30 liidz 14:30. Taa vismaz var izvairiities no trakaakajaam sastreeguma stundaam vai garaam rindaam eedniicaa.

Ja man būtu jādzīvo tikai no tā, ko sastrādāju *freelance* režīmā .. būtu badā. Ja ar pašdisciplīnu ir problēmas, tad tāds ofisa grafiks der pat ļoti ok. Man lieliskākā motivācija ir deadline un režīms palīdz, attīsta.

Es kaa slinke peec dabas un "visu daru peedeejaa briidii" cilveeks arii nevaru straadaat kad gribu vai no maajaam. Mani vajag likt raamjos :D

Ak šis jaunības maksimālisms...

Ak šis jaunības maksimālisms...

šādu komentāru dēļ vienmēr uzskatīšu latviešu tautu par kastē dzīvojošu ar ļoti retiem izņēmumiem, kurus vienkārši no kastes vai nu izspieda, vai nu tie paši izgrauza caurumus.

Ha, tad tagad no labas dzīves un nekā nedarīšanas es redz iešot slepkavot? Nebiju gaidījusi ar tik aprobežotu skatījumu te saskarties :D

Bet tik tiešām esmu pārsteigta cik daudzas patiesi tic, ka pie naudas var tikt vienīgi raujoties 9-5, vai caur gultu. Un vēl tik priecīgi to raksta, ka tās arī esot manas vienīgās iespējas. Nu sorry, bet pasaule ir daudz plašāka.

Annie, jā, diemžēl ar tām mazajām slodzēm tā arī ir, un vēl sliktāk. Esmu saņēmusi mājienus, ka tuvākajā laikā varētu kāpt vienu amatu augstāk, kas nozīmē arī labāku algu, taču jo augstāk kāp, jo mazāk tur grib nepilnas slodzes darbiniekus, un daudzos amatos vispār neiespējami nestrādāt pilnu slodzi. Tādēļ tā ir liela dilemma. Ar katru pakāpienu izredzes tikt no šī riteņa ārā arvien samazinās.

Alexxa,

Pieņemsim, ka vienā dienā visi RIMI darbinieki nolemj, ka viņiem ir neadekvāti zemas algas. Pilnīgi visi, sākot no apkopēja un beidzot ar vadošajiem darbiniekiem. Ko darīt īpašniekam? Nē, neceri, strupceļā viņš nav - viņš joprojām var atlaist visu savu komandu

Tā ir absolūta fantāzija. Neviens lielveikalu tīkla īpašnieks nekad neatlaidīs visus vai pat lielāko daļu savu darbinieku. Ja nevienam tajā veikalā nav pieredzes, un pusei varbūt vispār nekādas veikalu pieredzes nav, tad tā iestāde ir nolemta pilnīgam haosam, ļoti sliktai darba kvalitātei, ilglaicīgiem, sistemātiskiem zaudējumiem, ieskaitot arī sodu maksāšanu par dažādiem pārkāpumiem, kas uzņēmuma reputāciju īsā laikā var pilnīgi iznīcināt. Nemaz nerunājot par to, ka ir pārkāpumi, par kuriem biznesu vienkārši liek slēgt. Profesionāļi tādas kļūdas reti pieļauj, masas iesācēju - satriecoši bieži. Nezinu, cik veca esi, bet atstāj tādu iespaidu, ka nekad dzīvē neesi strādājusi.

Winterra, baigi labi uzrakstīji!!!

Vispār tā baigi neiedziļinoties niansēs, man simpatizē, tas, ka autore ir par ko šādu aizdomājusies!
Lielākā daļa nodzīvo dzīvi vispār neuzdodot nekādus jautājumus...

Esi pirmā un parādi piemēru kā tas darās. Izraujies no sistēmas un dzīvo. Tev noteikti ir kāds ģeniāls plāns.

Vispār tā baigi neiedziļinoties niansēs, man simpatizē, tas, ka autore ir par ko šādu aizdomājusies!
Lielākā daļa nodzīvo dzīvi vispār neuzdodot nekādus jautājumus...

Jeb teju visas Cosmietes ir aizdomājušās par šiem jautājumiem un teju visi cilvēki pasaulē. Bet tā nelielā daļa, kura lieki nedomā un neuzdod šādus jautājumus, ir patiesi laimīgi cilvēki, jo viņi nedzenās pēc neiespējamā, bet jūtas priecīgi par to, kas viņiem ir.