KĀ piedot neuzticību SEV?

Dzozefine, es domāju šis ir viņas gadījums.
Paldies par viedokli!

var gadīties protams visādi, nedomājot, neplānojot... man ļoti patīk teiciens, ka vīrietim attiecības esot jābūt malziet kurlam, savukārt sievai aklai... nebūt un ne vienmēr tas nozīmē fizisku krāpšanu, kas manuprāt nav nekas salīzinājumā ar emocionālo krāpšanu. Tā filosofējot par tēmu...

Kāpēc sev jāpiedod? Tā, manuprāt, ir neuzticība nevis sev, bet otram cilvēkam. Es sevi nenodevu, kad krāpu. Sirdsapziņas pārmetumi ne vienmēr nozīmē neuzticību sev. Ar sirdsapziņu vnk ir jātiek galā.
Es uz šīm situācijām skatos racionālāk - ja redzu nākotni attiecībām, noteikti faktu noklusēju, sagremoju un vnk dzīvoju tālāk it kā nekas nebūtu noticis.
Ja man attiecības nav prioritāras, nav pārliecības par tām - krāpšanu var vai nu atklāt, vai vnk šķirties.

Paldies par viedokļiem, tieši tādi arī mums nāca par labu ;)


Jaukas brīvdienas dāmas!

Ja vinja grib sabojat attiecibas vai vel drastiskak, lai stasta puisim. Ja grib attiecibas turpinat ka lidz shim, lai tur muti un viss.

Domaaju, ka ir sievietes, kuras, peec izdariitaa, bez probleemaam turpina dziivot taalaak.. Ne vinaam sirdsapzinu tas "grauz", nekaa. Protams, ir taadas, kuras peec saadas riiciibas, nemitiigi devi "sausta" par izdariito, meklee veidu kaa piedot sev un rast mieru. Uzskatu, ka katram taa "miera atrasana" ir individuaala padariisana..
Pati personiigi esmu savaa dziivee nokraapusi puisi!! Uzreiz perc taa gadiijuma, vins to uzzinaaja no manis pasas. Izstaastiiju, jo zinaaju, ka nespeesu sadziivot ar meliem. Turklaat, ja kaut kas mani pamudinaajis to izdariit, tas tikai pieraada to, ka attieciibaas kaut kas nav kaartiibaa. Liidz ar to, peec visa, ko vins uzzinaaja, vins veel centaad glaabt siis attieciibas. Jaa, nevis es, bet gan vins!! Tacu, zinaaju, ka taas turpinaat neveelos, jo, taa jau, laikam, ir, ka, ja miil patiesi, tad neuzticiibas nebuus, vismaz es taa uzskatu.
Tacu, nekad nespeetu turpinaat attieciibas, neko taadu otram neizstaastot!

Sevi jācenšas nešaustīt arī tāda iemesla pēc, ka no malas tas varētu būt pamanāms.
Brutāli jāizgrūž notikums no atmiņas, jāpasludina par nekad nebijušu, un, protams, jāapsola sev, ka tas NEKAD netiks atkārtots. Jo mazāk apcerēs šo nodevību, jo vairāk būs enerģijas cīnīties par laimīgu nākotni.

Ja es nonāktu tādā situācijā, zinu, ka pati izstāstītu, jo sirdsapziņa mocītu ļoti. Nemaz negaidītu, lai man piedot, pati attiecības arī izbeigtu, jo ar to sadzīvot nespētu. Domāju, ka tas mani arī grauztu kādu laiku. Vienalga, ja arī attiecībās ir bijušas kādas nesaskaņas un es esmu meklējusi mierinājumu, mani grauztu mana bezrūpīgā attieksme pret cilvēku, kuram es esmu viss.

Aleksandro - kapēc no Sancho pārtapi par Aleksandro? :D atceros, biji meitene kurai muuzhdien bija probleemas ar bagaatajiem vechiem, kura beigu beigaas apreceejaas. Nomainiiji dzimumu? :D