Manā dzīvē itkā viss ir kārtībā. Nu, gandrīz viss, laikam, ja jau reiz rakstu.
Ir darbs, lai gan šobrīd esmu dekrētā, ir vīrietis, kuru mīlu un kurš mīl mani, materiālu problēmu nav.
Kur esmu atradusi sev problēmu? Pirms satiku šo vīrieti, visa mana dzīve bija viena vienīga problēmu kaudze. Trāpījās visādi "nepareizie" vīrieši, laiku pa laikam cīnījos ar bezdarbu un no tā izretošām materiālām problēmām, bija arī veselības problēmas. Nu jau dažus gadus tas viss ir aiz muguras un dzīvoju kā cilvēks, bet pēdējās nedēļas nepamet sajūta, ka viss ir pārāk skaisti, lai būtu īstenība un nezbēgami notiks kas slikts.
Nesaprotu, ko ar to sajūtu darīt. Psihologu meklēt?
Loģiska pamata šādām domām nav. Tomēr nevaru naktīs gulēt, rādās murgi ar visdažādākajiem trilleru cieīgiem sižetiem, kas varētu notikt.
Nav tā, ka sēžu mājās dekrētā un aiz garlaicības domāju sev problēmas. Profesija tāda, ka neskatoties uz to, ka esmu dekrētā, darba pilnas rokas, haltūriņu pietiek, kā arī mazajam istabu jāiekārto, jāapmeklē grūtnieču kursi utt.
No kurienes un kāpec uzradās tā sajūta, es nesaprotu. Vēl mazāk saprotu, kā man tikt no tās vaļā?
64
