1. Es biju pliks studens, kas dzīvoja pie vecākiem (diezgan nabadzīgiem) un pēc nepilnu 3 gadu kopā būšanas mani pameta, jo viņai gribējās tusēties. Lieki piebilst, ka tusēšanās nebija ilga, jo pēc 1.5 gadiem jau bija kļuvusi par mammu un vēl tik pat, par mammu jau diviem. Pēc tā atgadījuma es aizgāju no mājām un kopš tā laika esmu patstāvīgs finansiāli.
2. Pēc 5.5 gadu kopā būšanas es aizgāju no attiecībām, jo sieviete mani vilka uz leju - sēdēja dīvānā pēc studijām un lupīja televizoru vai spaidīja portatīvo. Es biju audzis, bet viņa neturēja man līdzi. Bija arī pienācis laiks, kad vai nu preci, vai laid vaļā .. nespēju iedomāties viņu sev blakus pēc 20 gadu kopdzīves, kas man ir svarīgi .. tāpēc laidu vaļā laicīgi, lai atrod ko citu, kas nu ir izdevies un viņa ir laimīga esošajās attiecībās.
3. Nezinu, cik tās var nosaukt par attiecībām, bet nu satikāmies tikko pēc viņas šķiršanās ar iepriekšējo. Pus gadu viss bija labi, bet pēc tam sāka līst ārā visādas neadekvātas lietas no viņas, kā arī viņa man tiešā tekstā pateica, ka "starp mums nekad nekas nopietns nebūs!". Man gan viņa ļoti patika, tāpēc pacietu visu to h**ņu, ko īstenībā nevienās veselīgās attiecībās nevajadzētu paciest. Tā nu vēl gadu kā friends with benifits pavadījām, jo aizķēra mani viņa .. Jā, interesantas sievietes gadās .. arī tādas, kas nevēlas ģimeni un otru cilvēku blakus ..