Šķiršanās iemesli

Pirmās attiecības izjuka, jo es pat neatceros vairāk, tas bija sen.
Otrās, jo krāpa un pat rokas pacēla.

Attiecības pārtrauca viņš, jo baidījās no pārmaiņām, kas būtu drīzumā sekojušas. Teica, ka neesot pārliecināts, vai vēlas spert nākamo soli. Tā nu vēl aizvien dzīvo saviem vecākiem uz kakla, lai gan pašam ir savs dzīvoklis, kur var mitināties. Savukārt, esmu laimīga, ka nonācām pie šāda iznākuma, jo attiecībās bija daudz problēmu.

1. Tā bija arī mana pirmā mīlestība. Attiecības pašas pamazām pārtrūka. Viņš man ļoti daudz meloja, krāpa.
2. Puisis bija slimi apsēsts ar mani. Bija ļoti grūti, smagi ar viņu. Bija arī narkotikas, kuras viņam patika. Beigās, kad pateicu, ka viss cauri, ka tā nevaru, piekāva mani.
3. Šajās attiecībās ļoti izaugu. Taču nevarēju uz viņu paļauties. Neuzticēsanās viņam, narkotikas, azartspēles. Būtu, iespējams, pacietusi to vēl ilgi, zināju, ka jūtu vairāk nav, līdz uzrakstīja man tagadējais draugs.

Esmu pārsteigta, cika daudz narkotikas tiek pieminētas!

Man arī šoks par narkotikām.

Iemesli bijusi daudz un dazaadi, tacu, man liekas, ka tos visus apkopojot, varu teikt, ka ne pret vienu no viniem nejutu lielu miilestiibu, nevienaa no viniem neredzeeju savu toposo viiru un beerna teevu (kas man ir svariigi)!
Lielu lomu nospeeleeja rutiina.. Liidz ar to, taas simpaatijas un iemiileesanaas kaut kur "noplaka".
Pie attieciibaam ir loti, loti daudz jaastraadaa.. Nevaru apgalvot, ka esmu to dariijusi, aciimredzot, tiesi taa iemesla deel, ka nevienu no viniem neredzeeju kaa to savu iisto un vieniigo!

Uzzināju, ka ir sieva + 2 bērni. Tik banāli..

Manas attiecības pārtrūka, jo attiecībās nebija mīlestības, vispār, pat neparādījās. Kaut gan no viņs puses vēlēšanās tomēr neturpināt vairs šo, bija lielāka, nekā no manas. Bet labi vien ir.

Pirmās attiecības izbeidzām vairāk ar manu ierosinājumu, bet abi sapratām, ka mums īsti kopā vairs neiet un ka mokam viens otru, tad nu beigās izrunājāmies un izšķīrāmies, bet man jau pusgadu bija doma par šķiršanos, jo visi tusiņi vai balles beidzās ar čaļa piedzeršanos un visa sabojāšanu, tad tie solījumi, ka labosies un nekā, kā arī vajadzēja stiprāku cilvēku sev blakus, lai varu atļauties sajusties vāja kādu reizi, nevis, kad man vajag mierinājumu, beigās vēl čalis jāmierina.

1.Vins mani pameta,jo izradijas,ka es nebiju vieniga.Vinam bija draudzene jau 4 gadus,es to nezinaju,bet paraleli tikas ar mani.Tikamies tikai paris menesus,bet toreiz 17 gados bija jaunibas maksimalisms-punki un asaras par pirmo lielo milu. Bet pec pirmajam attiecibam pamesta vairs neesmu.
2.Nebija istais,nejutu to,ko vins pret mani.Pateicu visu kaa ir, un musu celi skiras.
3.Izskiramies abiem vienojoties.Kaa cilveki bijam pilnigi atskirigi,kopa tureja tikai speciga fiziska pievilksanas.Ar pliku seksu netikam.Bijam viena vecuma,bet man bija sajuta,ka vins ir nepieaudzis,viedokli krasi atskiras.
4.Ar toposo viru esam vienu reizi panemusi pauzi,arii es ierosinaju,jo attiecibas likas izsmeltas.Tomer sagajam kopa un cerams turpmak parvaresim visus skerslus stradajot ar sevi nevis keroties klat vieglakajam risinajumam.
Vai kads penteris sanaca:D

Kreimene, tad jau nav ko pārdzīvot, ja nebija mīlestības. Uztver to kā ieilgušu randiņu periodu, kurā saprati, ka nav pa ceļam.

Pašas pirmās, pirms 5 gadiem, beidzās ar to, ka mums vienkārši nekas nebīdījās tālāk pat internetu. Mums bija 16.. :D

Vienas. Bijām pārāk dažādi, izbeidza viņš, labi, ka tā, jo neko nejutu. Nesen gribēja mani satikt, sapratu, ka negribās atkal tam iziet cauri.
Otras. Nesauktu tās par attiecībām. Izbeidzām visu farsu, iniciātors bija viņš, pēc mēneša visu atsākām, pēc 4 mēnešiem savā dzimšanas dienā visu izbeidzu, pēc mēneša viņš atkal gribēja mani satikt, pateicu visu, ko domāju. Vēl pēc 2 mēnešiem gribēju viņu satikt, viss sākās no gala, pirms pāris nedēļām izbeidzām, jo viņš izrādās nolēma atgriezties pie bijušās. Ir cilvēki, kuriem ir lemts; ir cilvēkiem, kuriem nav lemts. Varbūt labi vien ir!

Kreimene, tad jau nav ko pārdzīvot, ja nebija mīlestības. Uztver to kā ieilgušu randiņu periodu, kurā saprati, ka nav pa ceļam.

No vienas puses jā, bet no otras - kopā pavadījām tik daudz laika, katru vakaru/nakti kopā, mīļums, atbalsts utt. Un grūti tā atstāt pagātnē šo saikni, draudzību, kopā pavadītos mirkļus.

1) Viņš pārmērīgi lietoja alkoholu un pie beigām biežo pārdzīvojumu dēļ (varbūt arī citu iemeslu dēļ) jūtu bija stipri par maz.
2) Pāris, pret kuriem zuda simpātijas, nekas nopietns
3) Tad gandrīz vai pataloģiskais melis, kā dēļ arī pametu.
4) Arī nekas nopietns, bet, prikoļi, sarīkoja scenu un pasūtīja dēļ tā, ka biju kopā ar pirmo džeku! :D Pēc kāda laiciņa, protams, apjauta savu kļūdu un prasījās atpakaļ, bet kam man tādu?!
5) Būtībā pēdejos gadus sanāk, ka kaut kas no vīriešiem, kuri iepatīkas, stipri (neilgā laika gaitā) sāk atgrūzt līdz ar to tiešām tādas attiecības kā attiecības īpaši nav bijušas kopš pirmā.. Vismaz ne tādas, kas ilgtu vairak par 1-3mēnešiem.

kreimene2

Nē pārmācīt nebija vēlmes, jo kā cilvēks likās superīgs un tiešām visu to labāko varu teikt par viņu, taču mūsu dzīvesveids un dzīves ritms nesakrita! Neko uzspiest nemaz nemēģināju... es godīgi sakot ļoti pārdzīvoju, bet pati izlēmu, pati, pateicu, kopīgi izrunājām un viņš piekrita. To vakaru pavadījām kopā, bija atvadu sekss, norunājām, ka tiksimies tāpat vien kad sagribēsies... vienreiz aizgāja papusdienot, bet pēc tam tā arī vairs netikāmies, jo pievērsos jau jaunajai simpātijai :D

Vispār tas bija smags periods manā dzīvē... jo bija jau tādas kā draudzīgas attiecības ar manu tagadējo draugu, kaut kas mūs pievilka, bet bija stipras jūtas vēl arī pret bijušo... un pēc tam bija posms, kad varēju teikt, ka jūtas ir pret abiem... un tad pamazām pret vienu mazinājās un otru pieauga...

Nekad neesmu bijusi pamesta, bet tā otrā šķiršanās bija emocionāli dīvaina, es pati nolēmu, pašai bija grūti :d :D :D

1. puisis pateica, ka vai nu mainies, vai šķiramies.. izšķīrāmies.. bijām kopā tikai mēnesi :D jauni, abiem pirmās attiecības.
2. pameta mani, bet kā pēc tam uzzināju, ka jau ilgu laiku tikās ar citām, bijām kopā gadu. ļoti pārdzīvoju, bet zinot kāds viņš ir tagad palicis - labi, ka tā.
3. pa starpu ir bijuši vairāki ar kuriem kaut kas bijis, veidojies, bijuši dažādi iemesli, kāpēc šķīrāmies, bet tas viss ir bijis tikai uz labu.

Pašas pirmās attiecības beidzās pēc tam, kad neskaitāmas reizes bijām šķīrušies un salabuši, biju daudz ko pārcietusi no puiša puses, kaut kā dabiskā ceļā pēc smagas agonijas tas viss beidzot nomira.

Vairākas attiecības esmu pārtraukusi tāpēc, ka no sākuma ir bijusi lielā iemīlēšanās, rozā brilles un kas tik viss nē, bet tad tas viss pārgāja un sapratu, ka nespēju un negribu saglabāt attiecības.

Vienu reizi pārtraucu attiecības, jo vēl esot attiecībās, iemīlējos citā vīrietī, vienkārši bija viss jāizbeidz, jo esošajās attiecībās nesaistīja vairs nekas.

Pēdējās attiecības izbeidzu, jo atgriezos pie bijušā vīra. Vairāk neko izbeigt netaisos :)

1. un 2. attiecībās nekas tālāk par internetu nebīdījās tapēc tās tika pārtrauktas(Man bija 14).
3. attiecības izbeidza viņš, jo toreiz tusiņā satika karstāku čiksi un viņam likās, ka iemīlējās. Tad sekoja puņķi un asaras, jo man tā bija lielā mīlestība. Pagājuši gandrīz 10 gadi, bet tas pusis joprojām raksta, ka to nožēlo, jo ar to vakaru viņam dzīvē viss sagriezās uz nepareizo pusi ka rezultātā viņš tagad ir pilnībā degradējies (nezinu cik tam var ticēt).
3. Attiecības izbeidzu es, jo puisis neizskatījās ieinteresēts vairs turpināt attiecības un nevēlējās braukt pie manis 70km, lai 1 reizi mēnesī satiktos. :D
4. Attiecības es izbeidzu, jo nebija mīlestības (tās nebija arī no sākuma, nesaprotu kapēc mēs bijām vispār kopā).
5. attiecības izbeidzu es, jo pusis bija ļoti apsēsts ar mani. Jau pēc pirmās tikšanās reizes katras 5 minūtes man rakstīja- zaķīt, kur esi utt. Ja neatbildēju 5 minūtes, tad tika celta panika un man telefonā bija ~ 10 sms ar jautājumiem kapēc neatbildu, vai apvainojos, vai gribu viņu pamest utt. Puisim bija 23! gadi un šādi uzvedās.

Ak, paldies Dievam, ka tie visi briesmīgie attiecību mēģinājumi ir beigušies!

1.Pats pats pirmais puisis, ar kuru tik 1x sabučojāmies, pateica, ka vaina nav manī, bet viņā un aizgāja ar manu draudzeni :D
2.Tad bija puisis, kuru es pametu, bet neatceros kādēļ. Laikam tāpēc, ka viņam bija 18, bet man 14 un es neko nopietnu negribēju. Ā un man nepatika kā viņš bučojas :D
3.Tad uzreiz pēc tā bija čalis, kurš man pateica, ka es esot smaga, vajagot notievēt (es biju dikti tieva), lai gan pats bija knariņš. + viņš sāka raudāt un 14 gados man tas bija wtf, jo puikas neraud :D Pateicu, ka neesmu gatava attiecībām, jo neesmu tikusi pāri iepriekšējam čalim :D
4.Pirmās nopietnās attiecības - pateica, ka nemīl mani un, ka jāšķiras. Patiesībā viņš mani bija krāpis un vnk gribēja staigāt, nevis veidot ko nopietnāku. Bijām kopā gandrīz 3 gadus.
5.Tad bija tādas nenopietnas 3 mēnešu attāluma attiecības, kuras izbeidza čalis, pasakot, ka mums ir raksturu nesaderība. Patiesībā es nebiju tā, kuras dēļ viņš būtu mainījis savu dzīvi :)
Un labi, ka tā, jo nepilnu gadu vēlāk, es satiku savu vīru (l)