Nu, ko! Esmu vispār jauniņā visās sirdslietu izrunāšanas lietās, bet nu labāk vēlu nekā nekad. Ar ko sākt? Laikam jau ka ar sākumu. Teikšu tā - esmu jauniete un zinu, ka man vēl puiši nāks un ies, bet šoreiz...šoreiz pat mani ir pārsteigusi mana sirds! Es iepazinos ar pusi, viņš dzīvoja tālu, 170 km attālumā no manis, samērā ar attālumu, kas mūs šķīra mēs tiešām tikāmies samērā bieži. Mēs tikāmies, tikāmies un es iemīlējos viņā...tas bija abpusēji. Skaistākie mēneši manā dzīvē, bet te parādījās ballīte, kurā es pāršāvu pār strīpu ar alkoholu un rezultātā pat nemanīju, kā mani noskūpstīja cits ( mana puiša, sauksim viņu par Kasparu, tajā ballītē nebija), uzreiz pēc nevēlamā skūpsta ienāca virtuvē draudzene un mēs neatvadījušās izsteidzāmies laukā no dzīvokļa. 2 mēnešus es Kasparam neko neteicu, bet te vienu dienu visam krājoties es salūzu, un izstāstīju visu. Viņam sāpēja. Ļoti. Viņš vairākas stundas raudāja telefona klausulē man dzirdot un to vien atkārtoja kā "Kāpēc?".. jūs laikam domājāt, ka viņš mani pameta, bet nē, nepameta viss. Viņš man piedeva, bet sāpēm krūtīs es nākamajā dienā aizlidoju pie viņa ar stopiem 170 km attālumā, ņemsim vērā, ka pirmo reizi stopēju, un man makā bija pieci santīmi - kā nekā dzīvoju pie vecākiem. Mēs kopā pavadījām skaistu mēnesi, un te mūsu untumaino raksturu dēļ, vienā bezgarastāvokļa dienā viss pajuka. Mēs sastrīdējāmies un viņš nokūpstīja citu - nu jau savu tagadējo. Es negribēju šķirties, es viņu mīlēju, bet bija par vēlu.. un viņa raksturs...pat ja sirds gribētu mani, raksturs nebeigtu spītēt man.
Ar sāpēm krūtīs es saņēmos un sāku atkal dzīvot. Lai aizmirstu Kasparu es nolēmu saieties ar Reini - interesantu, jauku puisi. Nebiju plānojusi ar Reini neko īpašu, tā teikt gribēju aizmirst Kasparu, nekādu ilgu attiecību, vai seksa, nekā. Tikai aizmirst, to ko sirds nespēj izmest. Rezultātā es ieķēros Reinī un nu jau esmu kopā ar viņu pusgadu, taču manā sirdī ir vēl Kaspars, es viņam pat būdama kopā ar Reini rakstīju to ko jūtu un viņš man arī, lai arī ne tik daudz, kaut arī viņam bija attiecības ar meiteni, kura mūs šķīra. Manuprāt, es Reni esmu iemīlējusi, es domāju par viņu daudz un dikti, un ilgojos pēc viņa, kā arī esmu laimīga kopā ar viņu, bet Kaspars...Kaspars guļ manā sirdī dziļi - katru dienu izskrienu cauri viņa socialajiem portāliem, turos, lai neuzrakstītu un viennozīmīgi cīnos ar bēdu asarām manā sirdī.... Vai tas skaitās, ka es mīlu dubultā? Ja reiz Reinis zina par manām jūtām pret Kasparu, bet vienalga ir kopā ar manīm. Vai tomēr Reinis ir tikai...lielisks draugs, bet mana mūža mīlestība paliks Kaspars? Un ja tomēr Kaspars ir tikai untumaina iegriba? Es nezinu... patiešām brūku un nezinu ko iesākt, ja reiz pat pēc 10 mēnešu nekontaktēšanās un pusgadu ilgām attiecībām es vēl nespēju par viņu nedomāt un mierīgi dzīvot...
8
