Par to arii daudz esmu domajusi, un sadu nakotni nevelos, ja taa turpinaasies.
Tik naivi ceru, ka varesu vinu izmainit, ka sapratis un bus labi.
Tu tik labi izproti situaciju, tev tada ir bijusi?
Savā laikā ir bijis līdzīgi, diemžēl manā gadījumā vienkārši ar gadiem un lieliem pūliņiem mums abiem vienkārši bija zudusi interese vienam par otru, tāpēc neatlika nekas cits kā škirties, bet esot pašreizējās attiecībās es esmu pat pateicīga ka tās iepriekšējās neizdevās.
Ar cerēšanu diemžēl nekas nemainīsies, ir jāmēģina atrast kopīga valoda, atrast iespēju kā abi varat būt apmierināti, gan mājas darbu darīšanā, gan mīlestības izrādīšanā gan arī seksa daudzumā. Principā domāju ka viss būtu jāsāk ar to pašu pamatu, likt viņam saprast ka nevar tā visus darbus uzgāzt uz tevis, bet to vajag izrunāt, bez strīdiem, jo strīdi ne pie kā laba nenovedīs, tik vel vairāk liks noslēgties sevī un ignorēt lūgumus lai ko izdarītu.
Protams var mēģināt viņu kaut kā pielauzt, kaut vai ar to pašu kaulēšanos ja nekā savādāk nevar - "Tu man lūdzu vari pielikt to spoguli pie sienas, bet es tad tev vakariņās uztaisīšu to ko tu gribēsi jaukum". Kā ar šados teikumos var arī ko savā veidā kārdinošu izteikt piemēram "Ja tu pieliksi to spoguli pie sienas tad varēsi dabūt mani vakariņās" :D , bet protams šai vietā var būt jebkurš cits tavs variants kas labāk uz viņu nostrādātu, es tik zinu ka manējais no tāda piedāvājumu neatteiktos nekad :D Ir jāatrot tas veids kā to garlaicīgo ikdienas dzīvi papildināt, pilnveidot, tā lai abiem būtu labi :)