Mani aizvakar pārsteidza kāds kolēģis ar kuru tādas tuvākas emocionālās attiecības bija izveidojušās. Viņš mani simpatizē kā cilvēks, savukārt viņš mēģina man piebraukt, zinu ka sapņo par sievu, bērniem, tā kā orientācija ir taisna.
Bet nevainīgs 33 gadu vecumā? Zinu, ka ir kristietis, lai gan nezinu cik daudz tajā visā, tik teica, ka noteikti gribētu apprecēties baznīcā. Bet es nejautāju vai tas reliģisku iemeslu dēļ.
Katrā ziņā šī ziņa mani atgrūda, liek padomāt, bet visticamāk neturpināšu to flirtu starp mums, negribu būt skolotāja šajā procesā. Nav jau tā, ka man čupām to veču bijis, bet tomēr ir bijušas vairākas gana nopietnas attiecības
Ko jūs domājat? Satiktos? Gribētu but pirmā partnere savam vīrietim pēc 30 g vecuma?