sveikas meitenes.esmu bijusi tāda muļķe,pacietusi attiecības kas ir bijusi vnk elle.sākums kā jau visiem brinišķīgs un tad tās rozā brilles nokrīt.ir tik daudz pāri darīts,tik daudz sāpīgu vārdu pateikts...
pats trakākais ir tas, ka esmu pie tā pieradusi.prāts apzinās ka pietiek,arī sirds,bet šķiet bailes kas iedzītas ir tik stipras, ka bail aiziet.es pat nezinu ko gribu pateik jums.man vajag kādu iedrošinošu vārdu no pilnīgi svešiem cilvēkiem,kas pateiks, ka reizēm tiešām ir labāk bez attiecībām,nekā ar tādām kas grauj nākotni un personību kā tādu.sīkāk pagaidām neiedziļināšos tik galvenie fakti par šīm attiecībām.mans vīrietis ir 10 gadus vecāks par mani,katru vakaru,nu vismaz 5 dienas nedēļā vakaros dzer.no rīta ir svaigs kā gurķīts un atkal strādā,bet kā pienāk vakars kā pelnrušķīte pārvēršas.sarakstas ar bijušajām,brauc pie viņām labot mājas sad tehniku,sūta dāvanas svētkos,komentē visas bildes.ir atradis sev "draudzeni" kurai zvana ieslēdzies mašīnā un katru dienu sūta dāvaniņas draugos.plus vel 100 lietas kuras man kauns minēt.nu kur var būt tāda lupata kā es.esmu nobriedusi iet prom un dabijusi arī dzīvokli,viss jau izremontēts un sapirkts.gribu ātrast tā teikt "savu mugurkaulu"....varbūt kāds ieteikums galīgi apjukušam cilvēkam?
63
