Ko te visi ņemās- Jā, man IR svarīgs sava vīrieša locekļa izmērs.- Man taču ir nepieciešama bauda, un,ja zinu, ka to nesasniegšu ar mazmazītiņu puļķīti vai pārāk milzīgas mantības īpašnieku, es kopā ar vīrieti šādu vīrieti nebūšu.
Gluži tāpat man ir svarīgs vīrieša maks- Vīrietim IR jāpelna tā lai, piemēram, vajadzības gadījuma varētu uzturēt gan sevi, gan ,piemēram grūniecības atvaļinājuma aizgājušo mani un mūsu bērnu.
Protams, vīrietis var izrādīt romantiku arī neizmetot naudu- pļava salasīt ziedus, uztaisīt jauku pikniku utt, taču, pēc gada , pieciem vai desmit personīgi man noriebtos, ja vīrietis nespēj mani aizvest, piemēram, uz teātri. ( Tagad nejauciet- atļauties uz teātri aiziet varu pati ar savu algu, bet man patīkami ir, ja vīrietis ierodās mājās ar rozēm un saka- Mīļā, taisies, mēs šovakar ejam uz teātri/operu utt. Protams,ne katru dienu, taču apziņa, ka tas tomēr var notikt. Tāpat arī- cik ilgi ar trūcīgi situētu vīrieti var blandīties pa kebabu,burgeru ēstuvēm?- kamēr 20, ok, bet ,kad pienāk 25,30, 40 ? Kura pateiks, ka kaut vai svētkos, bet negrib ar savu vīrieti aiziet uz labu restorānu ar priekšszīmīgu apkalpošanu?)
un par IQ- arī taisība- ar tukšpauri nu nekad man nebūs pa ceļam.
Un tad, kad esmu atradisu šādu " drošu" vīrieti, kurā viss mani apmierina, tikai tad arī veidoju attiecības un mīlu viņu par to, KĀDS viņš ir ( lasīt- attieksmē, uzvedībā,skatienā, rīcībā), nevis par to,KAS VIŅAM PIEDER vai CIK viņš pelna.
61
