Tātad. Viņu valstī, kas nav nemaz tik tālu no mūsējās (paskaidrojums īpaši neattapīgajiem, kāpēc ukraiņu bēgļi atrodas arī pie mums), notiek karš. Vai pie mums tāds ir? Nē. Vai viņi paši to izraisīja, lai viņus varētu pie tā vainot un teikt - paši vainīgi, varēja to novērst u.tml.? Nē, Krievija izrāda agresijas pazīmes, kā vienmēr un kā vēsture mums jau 100x parādījusi. Vai te kāds prasa ziedot naudu? Nē, prasa ziedot lietotas, viņu sākotnējiem īpašniekiem vairs nevajadzīgās mantas, primāri - ziemas drēbes, kas ir vajadzība cilvēkiem, kuri bija spiesti pamest savas mājas praktiski bez nekā vai kuru mājas tika sadedzinātas u.tml. Ja painteresēsieties, tad veseli ciemi tika nolīdzināti līdz ar zemi. Vai Latvijā ir karš, lai salīdzinātu šo ziedošanas lūgumu ar Latviju? Nē. Vai Latvijā ciemi, pilsētas tiek likvidētas? Nē. Vai Latvijā veselām pilsētām ir problēmas ar elektroapgādi, ūdeni u.tml.? Nē. Līdz ar to - kur problēma? Jūs varat droši neziedot, neviens neliek. Bet kāpēc izteikt negatīvismu, ja šie cilvēki nav vainīgi pie tā, ka atrodas tādā stāvoklī? Kāpēc salīdzināt ar Latvijas bērnu namiem, ja šiem cilvēkiem ir pavisam citādāka, daudz traģiskāka situācija? Taču liecieties mierā ar savu caureju, ja tik ļoti gribas padirst, aizejat uz tualeti. Kas grib, tas ziedo, kas negrib, tas neziedo, bet salīdzināt miera situāciju Latvijā ar karu Ukrainā ir vienkārši zemiski. Varu iedomāties, kādas krokodila asaras šīs meitenes lietu, ja Latvijā būtu karš, bet viņas, latvietes, neviens negribētu pieņemt savā valstī un vēl vainotu pie tā, ka viņas - parastās civiliedzīvotājas, turklāt, lūk, ir vainīgas pie kara sākšanās. Vēl piekautu tai valstī, kur pieņēma kā bēgļus (atsauce uz piekaušanas gadījumu Latvijā).. Es saprotu, ka empātija ļoti daudzām ir svešs jēdziens, arī man daudzās situācijās, taču vismaz prātam tik daudz jābūt, lai saprastu, ka karš un miers (salīdzināt nabaga biezās paketes Latvijas bārenēm ar Ukrainas kara izpostītajiem cilvēkiem) ir 2 dažādi jēdzieni un tajos ir pavisam dažādi apstākļi.
109
