Es zinu par viņa pirmo mīlestību, īstenībā zinu arī to meiteni, dzīvojam visi vienā pilsētā. Zinu, kā viņiem viss sākās, kā beidzās un dažus stāstus no tā, kas pa vidu. Man liekas, ka nav nekas slikts, ja kādreiz par to pastāsta. Nav tā, ka viņu nemitīgi piemin, vienkārši esmu informēta. Man vispār savā ziņā liekas tādi mīļi tie pirmās mīlestības stāsti. Nu ne viņa konkrēti, bet vispār.
Nu, ja viņš man stāstītu laiku pa laikam, ka te viņš ar, teiksim, Sintiju darījis to, te šito, tad vēl kaut ko, liktos dīvaini, jo ar Sintiju viss beidzies jau gadus 15 atpakaļ.
Greizsirdīga neesmu par to, jo mums katram ir pagātne. Un es zinu, ko viņš ir darījis, kam gājis cauri, lai mēs abi būtu kopā, tāpēc man nav nekādu šaubu, ka es viņam svarīgāka par tām, kuras bijušas pagātnē.