Ir viens puisis ar ko esam tikai draugi, runājam par visu. Bet es zinu, ka viņam es neesmu tikai draudzene vienkārši, bet viņam arī ir simpātijas pret mani. Ir iemesls kāpēc es nevaru ar viņu neko vairāk uzsākt, kaut arī varbūt gribētu. Viņš regulāri raksta kā man iet, un zvana naktīs, kad ir iedzēris un tad viņš atklāj savas simpātijas.
Varbūt kādai ir gadījies kaut kas līdzīgs? Jo tas manu prātu nomoka jau ilgi.
Cik sen un cik tuva draudzene?
Ja tas bija sen, vairāk kā 5 gadus atpakaļ un ar ne visai tuvu draudzeni, tad tas būtu pieņemami, ja vien meitene nav teikusi, ka vēl nav tikusi viņam pilnībā pāri. Ja tā ir tava labākā draudzene, tad tas būtu nedaudz savādāk, bet, ja viņai nospļauties par to puisi, tad īsti starpība jau nav.
Ja tas bija sen, vairāk kā 5 gadus atpakaļ un ar ne visai tuvu draudzeni, tad tas būtu pieņemami, ja vien meitene nav teikusi, ka vēl nav tikusi viņam pilnībā pāri.
++
Bet, ko tu pati vēlies?
Ja nevēlies attiecības, tad liec viņam to manīt. Bet tad arī draudzība vai nu sašķobīsies vai beigsies. Ja vēlies, tad skaties pēc situācijas.
Ja tevi moka tas, ka piedzēries džeks zvana naktīs, tad pa nakti izslēdz telefonu. Man vienu reizi kāds piedzēries naktī piezvanītu, nebūtu vairs nekads ne draugs, ne kas vairāk. Nafig vajag tādus. Saprotu, ja vīrs vienreiz pa 10 gadiem pieļauj kļūdu un no kāda džeku tusa naktī zvana, bet ne jau kkāds čalis, kas tik cer būt ar tevi kopā, kā nav kauna...
Kur šeit ir neizprotama situācija? Ja negribi to puisi, tā arī pasaki viņam. Labāk, lai uzzina kā ir, nevis lolo veltas cerības. Ja arī tev ir simpātijas pret to puisi, bet tevi it kā attur tas, ka tava draudzene ir bijusi kopā, tad nu jāizvēlas, kurš ir svarīgāks. Abus paturēt sanāk ļoti reti. Dažkārt nelīdz arī izrunāšanās (vismaz ne manā gadījumā).
tiesi tāda problēma ir man.
pateicu ka busim tikai draugi, bet puisis vairs to nevar pienemt un tagad nezinu ko darit.
labak laicigi noliec rovezu, ja vins to negrib tad skirat draudzibu, jo nepieks laba tas nenovedis.
Ja tu ar viņu neko, nekad negribēsi tad tā ar viņam pasaki. Ja tev tomēr tās simpātijas ir tad uzskatu ka tas ka viņš ir draudzenes bijušais neko daudz nemaina, kā ne kā draudzenei tak viņš nederēja, bet tev varbūt viņš būs ideāls. Pašai reiz gadījās tā ka bijušais manai draudzenei kantējās klāt, nu nepatika jau man tas, bet es ar draudzenei tad pateicu, ja viņa uzskata ka viņai šis puisis ir piemērots tad lai tik iet uz priekšu un neņem vērā to ka man sākumā tas var nepatikt. Kā ne kā tas ka viņš ir bijušais nepadara viņu par tavu/tavas draudzenes īpašumu kuru neviena cita nekad nevarēs lietot vairs.
Nez, ja man puisis patiešām patiktu, es parunātu ar draudzeni un ļoti iespējams satiktos. Tā ir mana dzīve galu galā. Ja nu tā mana lielā laime?! Pazaudēt iespēju tikai tāpēc,ka draudzene izrādijas nav tā īstā viņam, bet viņa nnespēj to sagremot. Nu nē, neupuretos. Būs īsta draudzene, sapratīs. Ja nē, nu lai dzivo pagātnei brunčos piekerusies. Ja tur svaiga šķiršanās, tad gan atzīstu, tā neliktos. Bet ja sen..nez
49
