Jums ir tiešām bail dzemdēt jaunībā? Kapēc? Jā. Jo es nejūtos pietiekami pieaugusi, morāli nobriedusi, lai spētu uzņemties atbildību par vēl kādu cilvēku.
Bail, ka vecis piekrāps, pametīs, paliksiet viena? No tā, ka pamestu, bail nav, ja grib iet, lai iet, bet palikt viena ar bērnu es negribu.
Baidāties par savu augumu, kurš tiks sabojāts jeb no tā, ka nevarēsiet vairs iet uz klubiem un savas dirsas kratīt visiem večiem, kas paskatās uz Jums? Jā, baidos, jo tad nevarēšu "kratīt" ne klubos, ne pludmalē, ne sporta zālē.
Bail kļūt neiekārojamām? Vai tad bērna esamība padara sievieti neiekārojamu?!
Bail, ka nevarēsiet izmācīties un paliksiet neizglītotas? Man jau ir grāds, bet bērns neapšaubāmi traucētu tālākām mācībām.
Bail, ka vairs nevarēsiet stādīt sevi augstāk par visu, bet priekšroka būs jādod bērnam? Jā, es gribu sevi stādīt augstāk par visu. Vismaz pagaidām.
Kpc meklējiet vienmēr kaut kādas atrunas uz to, lai veidotu pēcnācējus? Nekad mūžā neesmu meklējusi tam atrunas. Vienmēr tā arī saku, ka negribu.
Bērni vienkārši nepatīk un domājat, ka sasniedzot konkrētu vecumu sāks patikt?? Nav tā, ka ļoti patiktu bērni, tas tiesa. Varbūt kaut kad pamodīsies mātes instinkts manī.