Ah, mazlietiņ neveikli. Doma tāda, pēdējā laikā diskutējam par nopietnām lietām, tapēc, lai mazliet vairak pasmaiditu padalamies ar lietām, un momentiem, kuri liek justies mazlietiņ neveikli, bet tajā pašā laikā ir smaidu raisoši.
Tātad es pirmā.
Atrados vecāku sapulcē, un kaut kā mana uzmaniba nebija ipaši koncentrēta uz skolotājas teikto. Vienā momentā dzirdu, ka tieku pieminēta, tad nu es, gluži kā mājās pieslēdzoties sarunai, skali, pa visu klasi noteicu - AAAA? ( no sērijas, ko tad isti grib no manis? ) Uz ko skolotajā norādija, ka esmu uzskatāms piemērs tam, kā tad skolēni klasē klausās viņas teiktajā. Protams, visi (vecāki) kolektivi pasmējāmies, bet nu tā pat sajutos nedaudz neveikli! :)
Lai jautrāks vakars dalamies ar saviem "MAZLIETIŅ NEVEIKLI" stāstiem :)