kā viss sākās...

Pirms gada iegāju savā jaunajā darba vietā, kur skanēja viena dziesma, kas man uz to brīdi nežēlīgi patika, dziedāju līdzi (laikam visai aizrautīgi), kad man no muguras atskanēja - "Tev laikam ļoti patīk šitā dziesma". Nokautrējos, bet pasmaidīju. Nu un tālāk jau viss aizgāja pats no sevis :)

Mazliet (2,5 stundas) parunājos pa telefonu ar svešinieku, tai pat vakarā, nu faktiski naktī, satikāmies un turpinājām satikties katru dienu. No viņa puses- simpātijas, no manas- vienkārši jauks cilvēks, ar kuru noteikti neko neuzsākšu :D , jo nepatika (tīri vizuāli) Ar laiku sāka iepatikties (cik tas ārējais skaistums tomēr ir relatīvs :D )To, vai "īstais" (drausmīgi nepatīk šis apzīmējums), pakomentēšu ap gadiem 80, bet noteikti cilvēks, ar kuru gribu saistīt nākotni. Ir cilvēki, kas mūsu attiecības pieņem, ir, kas vēl joprojām nepieņem- vienalga, tā ir tikai viņu problēma, ne manējā :D

Zaļumballē,gāju garām piemiedzu viņam ar actiņu un viņš jautāja vai viss ok,teicu nē un aicināju viņu dejot:D otreiz mūžā neko tādu nedarītu:D un tā aizdejojāmies līdz kāzām un bērnam:) Bet mūsu simpātijas sākās jau sen bet liktenīgā reize bija tieši zaļumballē:)

modo a numuriņu kā dabūji? :D
Interesanti :), cik ilgi esat kopā? :)

modo a numuriņu kā dabūji?
Interesanti , cik ilgi esat kopā?

Paziņa bija zvanījis man no viņa numura. Pēc pāris stundām zvanīja vēlreiz, bet ne tas paziņa vairs, bet mans draugs (toreiz, protams, pilnīgi svešs cilvēks) Tā kaut kā sarunas panesās.. :D
Kopā esam 4 gadus "ar astīti"

uzrakstīja man internetā, pēc 2 dienām satikāmies.. :)
randiņojām, pirmais skūpsts bija tikai pēc nedēļām 2, kad jau bijām nolēmuši, ka būsim kopā.. :)
un tā tas viss lēnām turpinājās.. un nu jau pēc 2 nedēļām kāzas.. :))

Ticiet vai nē, iepazināmies uz ielas pie Essential :D viņam bija jāsatiek mana draudzene, bet es biju līdzi, jo gājām tusēt tajā vakarā. Un rezultātā mēs sākām daudz komunicēt ne tikai tusējot, bet pastaigājoties utt, palīdzēju viņam atrast dzīvokli, ko īrēt, tā nu sanāca, ka tieši blakus manai mācību iestādei un tad jau tik daudz komunicējām, ka beigās izlēmām riskēt ar draudzību un būt kopā. Par pirmo soli grūti pateikt, bet pirmais randiņš, nevis satikšanās, bija kādu gadu vai vēlāk, pēc iepazīšanās, pirmais skūpsts gan ātrāk - kad tusējām pa klubiem. Par to īsto grūti spriest, jo laikam pat vēl tagad to nezinu 100%. Ģimene pieņēma uzreiz, draudzenes šķībi skatījās, jo viņam tomēr nebija tā labākā reputācija, bet tāpat jau pierada.
Ja man toreiz kāds būtu teicis, ka mēs tagad būsim tur, kur esam, es neticētu nekad :D bet ir labi :)

Ai slinkums rakstīt, bet nu ta ka vienā draugu kompānijā bijām, braucām viskkur, ballītes bija visādas, līdz attapāmies, ka ballējamies un braucam visur arī divatā :D :D :D

Viņš mani uzrunāja veikalā, pēc tam sākām sarakstīties internetā, tad bija pārtraukums un pēc laiciņa viņš uzrakstīja man atkal, lai uzaicinātu uz randiņu. Pirmais skūpsts bija pirmajā randiņā, aii kādi taureņi man bija vēderā (l)
Vecāki ātri pieņēma mūsu attiecības, gan manējie, gan viņa. Esam kopā gandrīz 4 gadus un cerams, ka būsim vēl ilgi, ilgi :)

Tobrīd nebija ticības tādam iepazīšanās veidam, bet mēs viens otru atradām ar interneta starpniecību :D Daudz sarakstījāmies, kam sekoja pirmā tikšanās, kuras laikā sapratu, ka gribētu viņu redzēt vēl un vēl..
Pirmais skūpsts sekoja nākamajā randiņā :D
Attiecību jautājumi.. nākotnes plāni netika speciāli atrunāti.. mums abiem likās pašsaprotami, ka vajag būt kopā, blakus :D
Tuvinieki sākumā bija maķenīt skeptiski līdz brīdim, kad iepazīstināju :) Reizēm jau šķiet, ka viņš ir pārāk labi integrējies ģimenē :D :D :D

Katru gadu ar ģimeni un ģimenes draugiem braucam 3 dienu atpūtā pie dabas. Pēdējā reizē arī viņš pievienojās..
Pirms tam biju viņu pāris reizes redzējusi, jo viņš ir brālēna brālēns (tagad jau 2 brālēnu un māsīcas) :D
Tā nu mēs nodzīvojāmies pie dabas, katru dienu viens otram pakaļ skraidot, flirtējot..
Nesen biju izšķīrusies no 7 gadu ilgām attiecībām, tāpēc nekādu plānu man uz viņu nebija. Negribēju es attiecības, bet viņš bija uzstājīgs.. pēc brauciena tikāmies, bet es ni un ni..bučot ilgi neļāvu, tikai tik cik uz atvadām uz vaiga :D bet viņš nelikās mierā un tā nu mēs jau vairāk kā gadu esam kopā un gandrīz tik pat ilgi arī dzīvojam kopā :)

Ģimene, protams, pieņēma ar atplestām rokām. Ar manu ģimeni viņš jau bija pazīstams pirms tam un labāk nekā ar mani pašu :D

Iepazinos kojās, pirmajā kursā, sākum viens otram īsti nepatikām un tā, bet kaut kā ar laiku runajamies runajamies, un palenam kaut ka viss aizgaja, viņš sāka man pievērst uzmanību, kad uzzinaju par viņa jūtām, atteicu viņam, jo uzskatīju, ka mums nekas nebūs, bet viņš nepadevās, un pēc mēneša kautkā jau viss sāka veidoties, beidzot ļāvos skūpstam, un tā nju viņš man jautaja vai būšu viņa draudzene,pirmaja reize teicu, ka vēl nezinu, bet nakamajā reizē,kad pajautāja piekritu. Pazīstami bijām tikai pusgadu, un kādus trīs mēnešus liku viņam pacensties:)
Viņa ģimene mani ir pieņēmusi labi, tapat ar draugiem, ar manu ir švakāk, bet tur jau cita lieta ir...

Kopā esam jau gandrīz trīs gadus:)

Mēs viens otru zinājām jau sen, jo draugi kopīgi. Attiecības sākās jaungada naktī - upeņu Arseničs, smiekli, mūzika, ne pārāk izdevušās bildes un 7h garš līdzjūtības zvans 1.janvārī, kad es ārstēju lielākās paģiras savā mūžā. Pirmais randiņš - pirmais skūpsts, un tā viņš mani vaļā nav palaidis vēl šobaltdien :D

Iepazinos caur savu ģimeni, kad vēl biju galīga sīkaļa, bet kaut kā vienmēr simpatizēja, jo lielāks čalis (5 gadus vecāks), bet nu tādi jau uz mazām neskatās, tāpēc bijām vienkārši draugi, kas šad un tad sarakstījās vai reizi gadā tikāmies, jo dzīvojām katrs savā LV galā. Kad man palika 18, tad kaut kā sanāca, ka sagājām kopā, man jau tas bija kā brīnums :D , bet nu jau 7 gadus kopā un ir mazais. :)

ar draudzeni stopejam, apstajas masina ar 3 puisiem (viens bija pazistams), iekapam un tad sie piedavaja kkur pabraukaties, piekritam! viens calis visu laiku nereali krita uz nerviem, lecas utt. nu ko beigas aizveda mus un pec pusstundas man zvana, izradas tas lecigais calis kkur dabujis manu nr :D sarakstijamies visu laiku, bet nedomaju ar vinu neko nopietnu, tik ta atpusties, tad brivdienas tikamies un kka vins saka man ar katru reizi aizvien vairak iepatikties un tagat esam kopa jau 6gadus un ir dels :D

Iepazināmies sen, sen - Studentu dienās, Jelgavā. Toreiz man bija citas attiecības, tāpēc viņam nekādu uzmanību nepievērsu, bet jutu, ka patīku.
Pēc 4-5 gadiem viņš mani uzaicināja uz koncertu, pēc koncerta uz kafiju.. un tā arī viss sākās un turpinās vēl joprojām :)

Mana ģimene viņu pieņēma uzreiz, arī maniem draugiem viņš patīk. Ar viņa ģimeni bija nedaudz citādāk - tādu tiešām pieņemošu attieksmi sāku izjust tikai pēc nepilna 1,5 gada kopā būšanas, lai gan arī līdz tam attiecības bija labas.
Ar atsevišķiem viņa draugiem vēl joprojām neesmu labās attiecībās.

aa pirmos solus noteikti spera vins, ilgi aplidoja, kamer man vins saka iepatikties, mana gimene loti atri saka saukat vinu par znotinu :D vina gimene ari mani loti jauki uznema :)

iepazinamies klubaa, es nebiju kontaktleecas ielikusi. masica noradija uz vinju un teica , ka vinsh ir mans tips , bet taa kaa es neko redzet nevareeju vnk stulbi blenzu virsuu meginot saskatiit :d vinsh domaja ka es iechekoju un pienaca klaat. pirmais randinh pec tam bija tikai pec meenesha jo neticeeju ,ka klubaa satikshu savu iisto