Manēja par laimi neko negrauza, man bija puika. Es būrītī vienmēr liku visādus sapirktus našķus,minerālus un citas graužamas lietas varbūt tāpēc neko lieku negrauza. viņam tik patika savas būrīša metāla trepes grauzt :D
Tātad,ja gribi mīļāku grauzēju,kas tiešām pieķeras saimniekam tad vienozīmīgi žurciņa. Par smilšu pelēm palasi internetā,viņas nav tāds cilvēku dzīvnieks. Es vēl atceros,ka uz nakti nesu to būri turēt virtuvē,jo smilšu peles tieši pa nakti sāk aktivizēties,un darboties :D
Bet ar žurciņu tā nebija,viņš man bija kluss. Nomira 4 gadus vecs,ļoti pārdzīvoju,jo viņš man bija kā kaķis :D Atnācu mājas,izlaidu no būrīša un tā viņš skraidīja apkārt. Slēptuve viņam bija vienā puķupodā ,tur viņš nesa visu ko viņam iedeva vai ko viņš pats atrada. Ja kas pazuda varēja meklēt puķupodā :D Citreiz pa nakti izmuka no būra, jo iemācījās attaisīt durtiņas un ielīda man gultā zem segas :D Tad gan aiztaisīju durtiņas tā, lai pa nakti netiek laukā ,jo var tak nospiest nost netīšām.
Citiem vienkārši nepatīk žurciņas dēļ astes,bet....Kad paņemu to žurciņu,vēl dzīvoju ar mammu,atceros viņa teica- fuj fuj pretīga aste,cik riebīgi.. pēc tam pierada un iemīlēja to žurcinu,un asti ar iemīlēja :D