Sabiedriskajā iekāpjot uzreiz klausos mūziku un skatos ārā pa logu.
Vispār nespēju iedomāties, ka mani varētu TRAUCĒT ja kāda krāsotos,pārģerbtos u.t.t.
Traucē,ja blakus apsēžas vecāks ar sīko klēpī,un sīkais švitina kājas tā,ka trāpa man. TAd vienmēr aizrādu vecākiem vai pārsēžos turpat priekšā vai aizmugurē.
Traucē,arī ja kkur priekšā,aizmugurē,vai nedod dievs blakus apsēžas dzēraji,bomži,vai kāds cits cilvēks,kas smird. Bet tad arī vnk pārsēžos tālāk,vai eju stāvēt kājas labu gabalu no tās smirdoņas.
Vēl traucē,ka sīkie apsēžas aizmugurē,un sit ar kājām pa sēdekli. TAd vienmēr pagriežos un aizrādu,bet viņi arī izbeidz,jo nedara jau to speciāli,vnk nesaprot ka priekšā sēdošajam cilvēkam tas traucē.
Vienreiz arī pārsēdos,jo blakus apsēdās sieviete ar bērnu,kas visulaiku skaļā balsī kko bļaustījās. Un tā sieviete pēc tam visu ceļu uz mani lūrēja :D
Ja kāda skaļi vāvuļo pa telefonu,tad netraucē man, bet gan uzjautrina. Vienmēr esmu brīnījusies kā tam cilvekam nav kauns,ka viss autobuss dzird personīgo sarunu... Tas pats arī,kad apsēžas divas draudzenes un stāsta kas ar ko pēdējā ballītē salaidis,kā viņas piedzērušās u.t.t :D