Kā savākties?

Izšķīries, tāpēc šāds jautājums?

man vakar arii panesas raudajamais...noskatijos melodramu un noraudajos un sodien ir labak :)

Man reti gadās situācijas, kad nāk raudiens publiskās vietās, bet nu, ir bijis tā, ka runāju, runāju un jūtu, ka tūlīt aizlūzīs balss un acis būs pilnas ar asarām..ko es izdarīju? Momentā aizvēros, dažas sekundes savācos un tad daudz mierīgāk turpināju sakāmo, palīdzēja.

Man arī dažkārt uznāk raudamais tāds, ka apvaldīt vienkārši nevar. Ko daru? Mūku prom no cilvēku acīm.

Man ir tā, ka esmu ļoti savā ziņā emocionāla, taču nekad to neizrādu cilvēkiem, draugiem, principā nevienam. Prātā uzreiz ienāca citāts "Pretending to be happy when you are in pain is just an example of how strong you are as a person. Still making that simple smile when every part of you dies. '"
Bet nu par problēmu, man ir bijis tā ka uznāk raudiens sabiedriskajā transportā braucot uz darbu vai kaut kur citur, uzvelku brilles, asaras birst, pāriet, savācos un dodos tālāk. Raudāšana tas ir kā refleks, kas parāda kā jūties un to ir diezgan grūti apturēt! :)

Ja asaras nāk aizturēt nevaru. Kāda nobirst. Cenšos savākties un neraudāt.
Kautgan tas ir ļoti grūti , kad esmu viena tad izraudos kārtīgi. Vismaz izraudoties paliek labāk.

Samaara tik ideali. Mēs darba tikko visi labi nosmējāmies. :D mans šīs dienas hīts :D

Es tevi ļoti labi saprotu. Šobrīd es arī pilnīgi nekur neredzu saules staru,no attēla spogulī bail paliek un bail domāt kāda dzīve būs turpmāk,precīzāk,cik ļoti tas iespaidos mani un attiecīgi cilvēkus man apkārt,kas atkal atpakaļ iespaidos mani.

Es parasti iekrauju sev pa seju un nolamāju iekšēji .. palīdz vismaz īslaicīgi.