Draudziiba vai miilestiiba?!

Viens no maniem ex savulaik teica, lai izvēlos, vai nu viņš, vai nu mans labākais draugs. Es gan nezinu, kas viņam bija uznācis. Rezultātā kontaktējos brīvajā laikā mazāk ar labāko draugu. Tā kā mācījāmies vienā skolā, vienā grupā, parunāties sanāca tāpat.

Laikam jau, jā. Kad iepazinos ar savu bijušo, labākā draudzene to nespēja pieņemt - ka mazāk laika pavadu ar viņu, ka nevēlos visur iet trijatā, bet divatā utml. Beigās jau aizgāja tik tālu, ka sākās runas - viņš tevi pametīs utt. Man pieriebās un visus kontaktus pārtraucu, kaut nācās tāpat katru dienu tikties un bija ļoti smagi.

tur dažādi var būt..
lielas mīlestības, ilgu attiecīb dēļ varbūt pat spētu arī izbeigt kontaktu ar draugu kādu, bet ja attiec. tikko sākušas utt.un sākas kaut kādi murgi- nē.

Nē, par laimi nav.
Nezinu, ko izvēlētos, bet zinu, kā. Noliktu priekšā baltu lapu ar abu vārdiem, savietotu veselu kaudzi labu/sliktu īpašību uz katras un visas, tās kas konkrētai personai neatbilstu izsvītrotu.

Tad šīs lapas parādītu draugam. Domājams, ar to pietiktu, lai muļķības vairs netiktu pieprasītas.

Nē,nav nācies.
Taču man tuvai draudzenei ir bijusi jāizdara izvēle starp ciešo draudzību ar mani un puisi. Izvēlējās puisi. Tagad tas notiek otro reizi ar to pašu cilvēku tikai cits puisis šoreiz. Vienīgā atšķirība šajā reizē,tas nav ultimāts,bet gan pamanās tas notikt pēc brīvas gribas. Es par to nebēdēju kā to darīju pirmajā reizē. :) Kaut kāds pohujs uz to parādījies,ja reiz tā notiek,tad nav ko. :)

Vien reiz dzīvē tā iznāca jo tā laika "labākā draudzene" kuru es pazinu no bērnības, mēģināja man noņemt puisi kurš man pat ļoti patika. Tad nu beigās iznāca tā ka man bija riebums pret to draudzeni, jo tā nebija pirmā reize kad kas tāds notiek, vienkārši šoreiz man tas puisis tiešām ar ko nozīmēja. Tad nu "draudzenei" tā ar pateicu ka viss ir cauri, pēc tam vel viņa ilgi domāja ka man pāries šis un es ar viņu vel draudzēšos, bet tas tā ar nenotika. Ar puisi tai laikā ar gana ilgi biju kopā, nenožēloju savu izvēli pat ne vienu dienu.

Pati personiigi arii esmu bijusi taadaa situaacijaa, kad viirietis pasaka, ka vinjam mana labaakaa draudzene nepatiik (tam, protams, bija savi iemesli, kurus vinjs arii argumenteeja). Man nelika izveeleties neko, tacu, peec vina attieksmes un vaardiem, pati sapratu to, ka vinjs negribeetu, lai ar vinju tiekos, komuniceeju.
Kaa rezultaataa mees ar draudzeni attaalinaajaamies viena no otras (tacu, tur arii vinja pielika savas "puules")...

nenožēloju savu izvēli pat ne vienu dienu.

Vai esat uzgriezusi muguru ilgai draudziibai viiriesa deel vai, iespeejams, izbeigusi attieciibas deel draudziibas?

Esmu uzgriezusi muguru draudzībai, jo laikam īsti nespēju pieņemt draudzenes 2. pusīti..
Attiecībās abas puses tomēr nedaudz izmainās, šajā gadījumā izjutu 2. pusītes ietekmi draudzenē, kas mani neapmierināja.
Tā kā draugi respektē izvēli, es neko nepārmetu un nezāģēju.. vienkārši ar laiku tā saikne pārtrūka.

Bet tādas situācijas notiek bieži.. draugu loks mēdz mazliet pamainīties, kad parādās dzivesbiedrs uz apvāršņa :)

Izjuka draudzība ar tābrīža labāko draudzeni, viņas vainas dēļ, jo viņai likās, ka viņas draugs man pievērš pārāk daudz uzmanības, tas nekas, ka man bija savs puisis, bet viņējais bija babņiks, kas flirtē ar visām pēc kārtas.

Jā, esmu izlēmusi par labu mīlestībai, un uzgriezusi muguru bērnības draudzenei. Taču tā draudzība jau ilgu laiku par tādu nemaz nevarēja tikt uzskatīta, visu laiku aiz muguras tiku aplikta. Sanāca tā, ka tā pati draudzene ieķērās puisī, kurš patika man (un viņa to labi zināja). Kad man ar to puisi sāka kaut kas veidoties, viņa pēkšņi kažoku apmeta uz otru pusi un sāka žēlabaini runāt, ka viņai esot smagi, ka lai es izvēloties - viņš vai viņa. Izvēlējos puisi un ne mirkli neesmu to nožēlojusi, jo esam kopā vēl šobrīd. Es vienkārši laikam jutu, ka viņš ir īstais. Taču ļoti iespējams, ka, ja attiecības ar draudzeni būtu bijušas patiesas un cieņas pilnas no abām pusēm, es nebūtu ļāvusi puisim iejaukties pa vidu un izšķirt mūs.

Ir,nācās izvēlēties starp puisi un labāko draudzeni. Izvēlējos draudzību,un vēl tagad esam draudzenes. :)

Nebija tā, ka man bija jāizvēlas, bet izzuda draudzība ar meiteni, ar kuru bijām nešķiramas, kad viņa iepazinās ar puisi, jo tad vairs nebija viņa, bet tikai viņi abi kopā, mēs vairs nevarējām pavadīt laiku divatā, tikai trijatā, man vienkārši pieriebās, nesapratu, kāpēc man ar to jāsamierinās, jo attiecības ar puisi taču gribēja viņa, nevis es, bet man viņa klātbūtne tika uzspiesta praktiski ar varu. Vēl jo vairāk, ka man viņš nepatika īsti kā cilvēks.

Šobrīd vairs neesam draudzenes, drīzāk labas paziņas, bet joprojām ir tā, ka tās retās reizes, kad satiekamies, arī viņš ir klāt. Tas arī ir iemesls, kāpēc nemaz negribu ar viņu tikties.

Tas gan nebija vienīgais iemesls, kāpēc mūsu draudzības pajuka, tas drīzāk bija fināls visam. Varētu teikt, ka tā meitene ir cilvēks, kurā visvairāk savā dzīvē esmu vīlusies.

Par tiem draugiem, kas ar mani ir no pašas bērnības līdz pat šai dienai-es nezinu, kam būtu jānotiek, lai es kāda vīrieša dēļ atteiktos no viņiem. Tas būtu tāpat kā likt izvēlēties-ģimene vai vīrietis. Labi, ka mans vīrs to saprot un ir ar to mierā.

Neesmu sastapusies ar tādu izvēli- attiecības vai draudzība, bet ir bijušas attiecības kur puisis izteica savas pretenzijas pret manām draudzenēm un draugiem, un tas bija viens no iemesliem kāpēc attiecības ilgi nenoturejās.

Biju attiecībās, kurās otrai pusītei nepatika, ka tiekos ar savu labāko draugu. Tolaik draudzību gandrīz pazaudēju, bet labi, ka pietika prāta nepārtraukt kontaktus pavisam, jo attiecības izjuka, bet labākais draugs joprojām ir blakus.
Domāju, ka divu cilvēku attiecībās pienāk tāds brīdis, kad vairāk laika vēlies pavadīt ar savu otru pusīti, mazāk to pavadot kopā ar draugiem, taču ultimāts "es vai draugi" gan liekas muļķīgs.

Nav nācies izdarīt izvēli - mīlestība vai draudzība, taču, parādoties pirmajiem puišiem, ļoti atsvešinājos no draudzenēm un draugiem, mazāk kontaktējos, jo biju aizņemta ar puisi un ar viņu man bija interesantāk, nekā ar draudzenēm. Vēlāk jau sapratu, ka vajag arī tās draudzenes un tagad vairāk vai mazāk viss ir līdzsvarā, kaut gan tāpat daudz biežāk atpūšos ar savu vīrieti, nekā draugiem un draudzenēm.

Esmu uzgriezusi muguru draudzībai, jo laikam īsti nespēju pieņemt draudzenes 2. pusīti.

Man tiesi taa ir ar vienu "veco laiku" draudzeni.

Ir bijis. Mans vīrs man pirms gada lika izvēlēties vai nu viņš vai nu draudzenes. Ja pirms gada viņu nosodīju, tad šodien varu viņam pateikt lielu paldies.

Man ir bijis tā, ka ar meiteni, ar kuru tiešām bijām labas draudzenes (varbūt pat pārāk daudz kontaktējāmies, jo sarakstījāmies pilnīgi katru dienu, kad netikāmies, bet ko var darīt, ka bijām uz viena viļņa), pārtrūka kontakti uzreiz kā pirmo reizi satiku viņas vīrieti. Toreiz bija tā, ka pēc tikšanās braucu uz ārzemēm uz 2 nedēļām, kuru laikā, protams, nekontaktējāmies, bet, kad atbraucu atpakaļ, viņa mani bija izdzēsusi no sociālajiem portāliem un saskrienoties izlikās, ka mani nepazīst, lai gan dažreiz bijām vienā kompānijā.
Tā arī nekad neuzzināju, kas noticis. Laikam nepatiku vīrietim. Bet ja tā, tad es viņu saprotu - ja man būtu jāizvēlas, es arī izvēlētos vīrieti (pie nosacījuma, ka nopietnas attiecības), nevis draudzeni, tāpēc ka manā dzīvē ir tā, ka draudzenes nāk un iet, bet vīrietis paliek.

Ir bijis. Mans vīrs man pirms gada lika izvēlēties vai nu viņš vai nu draudzenes. Ja pirms gada viņu nosodīju, tad šodien varu viņam pateikt lielu paldies.

Skan nezeeliigi no vira puses,bet tas ir gaajis arii caur mani-preciizaak sakot, viirs man ir ieteicis partraukt draudziibu ar kaadu cilveeku.

Skan nezeeliigi no vira puses,bet tas ir gaajis arii caur mani-preciizaak sakot, viirs man ir ieteicis partraukt draudziibu ar kaadu cilveeku.

Jā, bja sadistiski :D bet viņam tiešām bija tisnība - atvēru savas naivās acis un paraudzījos uz draudzību no objektīvās puses... :(