Bērnības ieradumi

Dusmojoties mēdzu ierūkties un piesist kāju pie zemes :D
Maizītes, picas ēdu pa riņķi, sākumā apēdod garoziņu un tikai tad viduci.
Guļot iepiņķērēju kājas segā, lai mošķi tās neaiztiek :D

Savējiem ja man apnīķ runāt vai klausīties, pasaki aiiii ... :D

Es arī kartupeļus samīcu tādā putriņā, kad ēdu, tā garšīgāk. :D Vēl - nez, varbūt arī no bērnības, bet - vislabāk viss garšo no bļodiņas un ar mazo karotīti ēdot (zupa, kartupeļi, saldie utt.).

Es arī guļot ''satinu pēdas'', lai gan cenšos atradināties, bet tāpat satinu. :D
Kartupeļus arī saspaidu. Un ja ēdu kopā ar mērci vai, piemēram, biezpienu un parastākajiem gurķu tomātu salātiem, visu samaisīšu ienā putrā. Neizskatās īpaši simpātiski, bet garša uzreiz cita. :D

Nekad nesapratīšu, kā var visu samaisīt vienā putrā un tad ēst. :D Man ir pretējs ieradums - visu vienmēr ēdu atsevišķi. Ja uz šķīvja ir kartupeļi, karbonāde un salāti, tad vispirms apēdīšu karbonādi, tad visus kartupeļus, un tad salātus. Nu, kārtība nav noteikta, bet neēdīšu kopā, pie varianta ''viens kumoss no tā+viens kumoss no šitā+salātiņi'' nespēju sevi pieradināt. :D
Vēl aizmiegot vienmēr kustinu pēdu. Man liekas, tas ir iedzimts, visi manā ģimenē tā dara. :D

Dusmojoties mēdzu ierūkties un piesist kāju pie zemes

++
kā arī pieminētā kāju ietīšana segā.
un arī matu pīšana bizē pa nakti, jo viņi ir gari un tā ērtāk gulēt :D

tik forša diskusija :) bet man liekas ka mans vienīgais bērnības niķis stiķis ir vēljoprojām pa kluso ēst piena pulveri ar karotēm... vnk dievinu.... :D

Automātiski vienmēr no gultas izkāpšu ar labo kāju. Maziņa salasījos, ka izkāpjot ar kreiso būs neveiksmes un bla bla, vienu rītu izkāpu ar kreiso, un tajā dienā nokritu un sasitos, pēc tam nu tāāā raudāju, man no tā laikam radusies tāda trauma, ka vienmēr izkāpju ar labo. :D Īstenībā no jebkuras vietas ceļoties sāku ar labo.
Iedomājaties, cik ļoti tādi sīkumi var iespiesties zemapziņā?..

Automātiski vienmēr no gultas izkāpšu ar labo kāju. Maziņa salasījos, ka izkāpjot ar kreiso būs neveiksmes un bla bla, vienu rītu izkāpu ar kreiso, un tajā dienā nokritu un sasitos, pēc tam nu tāāā raudāju, man no tā laikam radusies tāda trauma, ka vienmēr izkāpju ar labo. Īstenībā no jebkuras vietas ceļoties sāku ar labo.
Iedomājaties, cik ļoti tādi sīkumi var iespiesties zemapziņā?..

He, smieklīgi. :D Labā nozīmē, protams. :) Kad biju maziņa, mana domāšana bija līdzīga- izkāpt ar labo kāju no gultas, bet katru rītu tas aizmirsās.

1. klasē solabiedrene iestāstīja, ka ne tikai no gultas jākāpj ārā ar labo kāju, bet arī vienmēr telpā jāieiet, pa kāpnēm jāsāk kāpt ar labo kāju utt., tad nu abas cītīgi centāmies to ievērot.:D Tā iegājās, ka man tas vēl tagad automātiski sanāk. :D

uzsmaidu suņiem

Nezinu kāpēc, bet bērnībā vienmēr pasmaidīju līdz ieraudzīju suni un šogad pieķēru sevi pie fakta, ka vēl aiz vien, es mēdzu uzsmaidīt suņiem, ejot pa ielu.

Es nekad rokas nebāžu ārā no segapakšas, kad guļu - baidos, ka atnāks Sīkstulis (no Sprīdīša) un iedurs pirkstā.

Es arii savus kartupeljus vienmeer miicu - uzreiz daudz garshiigaak :D

Kopsh beerniibas eedu miiklas. Zinu, ka veeders saapees, bet nespeeju attureeties. Tagad, kad esmu liela un pati taisu viskautko gardu, tad veel vairaak sanaak to miiklu saeesties. Nu toch kaa taads beerns. Un tad chiikstu, ka punciits saap.

Es ēdu pa kluso gardumus!
Agrāk no vecākiem un māsas, tagad no vīra :D

Dusmojoties mēdzu ierūkties un piesist kāju pie zemes :D
Maizītes, picas ēdu pa riņķi, sākumā apēdod garoziņu un tikai tad viduci.
Guļot iepiņķērēju kājas segā, lai mošķi tās neaiztiek :D

Man tas pats! :D

Par saldumiem man arī tas pats. :D

Kad maziņa biju slima, man mamma vienmēr veda apelsīnu sulu, mēlīšu salātus un tādus augļu groziņus ar krēmu :D Joprojām, kad esmu slima, čīkstu vīram, lai ved man :D

Nav man tadu . Paldies dievam , ka katru kaki nesveicinu vairak.

Es ēdu pa kluso gardumus!

+++ :D

ar kreisās rokas rādītājpirkstu piņķerēju matus. mana ome tā dara un es kopš sevi atceros. lai arī ko darītu, pirksts matos. :D
kad izslēdzu gaismu, ātri skrienu uz gultu, lai kāds mani nesaķertu un neapēstu. :D

Vienmēr,guļot,kājas ietinu segā.. Agrāk tas bija tāpēc,lai žurkas(kuras mājās nemaz nekad nav bijušas :D) nenograuztu man pirkstus,bet tagad tas ir ieradums. :D

Kad eju pa garu zāli klapēju kājas pret zemi,lai čūskas mūk prom. :D

Kad izslēdzu gaismu,tad ejot garām spogulim skatos uz otru pusi. :D