Cieņa

Cieņai jābūt pret ikvienu

Taa buutu mana nostaaja!

Es, laikam, svershoz uz to, ka cienja ir gimenes audzinashanas rezultaats. Man vienmer tika macits, ka ir jaciena visi cilveki un negaidot no vinjiem, lai vini kaut ko pierada. Jaa, cienu var zaudet, bet dzivojot ar domu, ka sakuma Tev japierada par ko Tevi cienit un es tad Tevi cienishu, gribas pajataat tadiem cilvekiem - bet par ko Tevi cienit?? Tiesi tadus cilvekus vispaar negribaas cienit...

Tad man ir jautājums. Jūs kaut vai to pašu pārdevēju un savus vecākus cienat vienādi? Tā ir viena un tā paša veida cieņa? Manā gadījumā noteikti ne!

Šodien sanāca ļoti interesanta saruna ar kādu cilvēku, viņš teica šādus vārdus "cieņa ir jānopelna".

Baigais gailis.

Tad man ir jautājums. Jūs kaut vai to pašu pārdevēju un savus vecākus cienat vienādi? Tā ir viena un tā paša veida cieņa? Manā gadījumā noteikti ne!

Bet protams! Kas tas par jautaajumu! Ko man pardeveja ir nodarijusi, lai es vinu nepasveicinatu un nepateiktu, paldies, uz redzeshanos?

Savus vecākus es mīlu. Bet uzskatu, ka cienu un labi izturos pret visiem puslīdz vienādi. Protams, ir cilvēku, kuru sasniegumi man liekas kas īpašs - bet tā jau drīzāk ir apbrīna.

Bet protams! Kas tas par jautaajumu! Ko man pardeveja ir nodarijusi, lai es vinu nepasveicinatu un nepateiktu, paldies, uz redzeshanos?

Tā nav atbilde uz jautājumu.
Tas, ka necienu pārdevēju tā, kā cienu vecākus,nenozīmē, ka es nesvēcinu un nenovēlu jauku dienu. Nav tikai cieņa un necieņa uz Zemes. Ir arī vidējais aritmētiskais un to es jūtu pret pārdevēju. Tā nav ne cieņa, ne necieņa.

Dzilak padomajot Lovebird un puisa teiktajam ir sava logika. Manuprat, cienai ir vairakas pakapes un pieklajiba ir ta parastaka. Ienaca stulbs piemers galva par manu merauklu: esot viena pasakuma ar Nilu Usakovu, es butu pret vinu pieklajiga, sasveicinatos, neko sliktu neteiktu utt., jo ta ir normala, adekvata uzvediba. Bet es vinu necienu! Nevaru cienit cilveku, kurs atbalsta terorismu. Tiesi tapat manis ieprieks pieminetie piemeri, pienemsim, par vecakiem, kuri izrada moralo vai fizisko vardarbibu. Es pret tadiem izturetos pieklajigi, neapsaukatu utt., tacu necienitu, jo neuzskatu, ka par sadiem paridarijumiem butu jaciena. Tapec nedomaju, ka pieklajiba = ciena. Varbut Lovebird bija domajusi lidzigi par pardeveju, ka vina izturetos pret pardeveju pieklajigi, bet, lai tiesam no sirds cienitu, vinai butu jazina tas pardevejas uzskati, riciba dazadas dzives situacijas utt. Varbut puisis tiesi tapat domaja - mes varam iztureties pieklajigi pret daudziem, bet patiesi un no sirds cienit cilvekus, kuri mums kaut ko nozime (piemeram, vecaki) vai kuru sasniegumus mes apbrinojam u.tml.

Lovebird-es cienu savu mammu ,un cienu arii muusu mazo meiteniiti (sarkanmatiiti)...cienu arii daarznieku ,neatkariigi no vecuma,ienemamaa amata uttEs cienu cilveeku jebkuraa situaacijaa-arii tad,ja ir apvainojis mani ar asu vaardu...ar to es gribeeju teikt,lai es cieniitu cilveeku-tas noteikti nav jaanopelna...

Nav tikai cieņa un necieņa uz Zemes. Ir arī vidējais aritmētiskais un to es jūtu pret pārdevēju. Tā nav ne cieņa, ne necieņa.

Nu manaa uztveree nav pa pusei cienu pa pusei necienu, vai videeji cienu. Man ir tikai vai nu cienu vai nu nee. Ja cilveks nav devis iemeslu man vinju necienit, es pret vinu izradu visaugstaako cienju tieshi tadu pashu kaa pret jebkuru citu cilveeku.
Jaa, protams, pret vecakiem es izjutu ne tikai cienu, bet milestibu, pateicibu, bet tas ir pavisam kas cits.

Lovebird

Jā, es cienu visus cilvēkus vienādi. Man pastāv citas jūtas, ar kurām es atdalu pārdevēju no ģimenes.

Es vienmēr saku:"Pat ja tu cilvēku nemīli, vismaz cieni"-arī par to nopelnīšanu runājot- jāciena jebkurš neatkarīgi no tā, ir pelnījis vai nav.

Es vārdu "cieņa'' vairāk saprotu kā pieklājīgu izturēšanos, laipnību. Ja kāds man nozīmīgs vai izdarījis ko īpašu, drīzāk teiktu, ka novērtēju, apbrīnoju.

Es vienmēr saku:"Pat ja tu cilvēku nemīli, vismaz cieni"-arī par to nopelnīšanu runājot- jāciena jebkurš neatkarīgi no tā, ir pelnījis vai nav.

Vispār jau jā, jo cienot citus ,mēs primāri cienam sevi.

Varbut puisis tiesi tapat domaja - mes varam iztureties pieklajigi pret daudziem, bet patiesi un no sirds cienit cilvekus, kuri mums kaut ko nozime (piemeram, vecaki) vai kuru sasniegumus mes apbrinojam u.tml.

Jā, ir cilvēki, kas izturas pieklājīgi, nu tā īpaši neizrādot cieņu, bet šis nav tas gadījums. Godīgi sakot, pirmo reizi mūžā esmu satikusi tādu cilvēku, ceru, ka nekad nenāksies sastapt kādu tādu pašu (darīju to zināmu arī šim puisim :D)

Man liekas ,visgruutaakais kas man ir naacies piedziivot dziivee-iemaaciities cieniit otra cilveeka viedokli.Iipasi ,protams ,ja viedokli nesakriit konkreetaa jautaajumaa.

Es cienu saprotu, ka attieksmes un emociju kopumu, kura ietilpst pieklajiba tas patiesakaja izpausme (nevis ta sauktais small talk), velme uzturet kontaktu, pozitiva attieksme pret cilveka uzskatiem, ricibu utt. Ta mana skatijuma nav tikai pieklajiba.

LV cieņa ped.
LV Godbijīga, atzinīga attieksme un izturēšanās pret kādu personu vai sevi, pamatojoties uz personas pozitīvajām īpašībām, spējām, nopelniem. Jūtas, kas balsta atziņu, ka cilvēks ir augstākā vērtība

Mans uzskats, ka tiek nedaudz jaukts jēdziens cienīt un godāt.
Goda jēdziens prasa cilvēku cienīt tādā mērā, kā viņš to ir pelnījis, bet personības cieņa dibinās uz visu vienādajām tiesībām uz cienīšanu. Bez cilvēka personiskās piepūles, pieredzes, pārdzīvojumiem un gribas nav iespējams iemantot ne sirdsapziņu, ne cieņu, ne godu, ne arī labestību.

Primārais ir cieņa pret SEVI. Ja tā ir, arī apkārtējo cienīšana liksies pašsaprotama.

http://www.delfi.lv/izklaide/divaina-pasaule/sensacijas/spilgtakie-latvijas-interneta-varonu-video-top-6.d?id=44963858&utm_source=cosmo.lv&utm_medium=news-widget&utm_campaign=Links-in-partner-sites&page=6

Lūk paraugs, ne tā sieviete sevi ciena, nedz ari abi rupjie vīrieši. Un loģiski ka arī apkārtēhos tādi necienīs.:D