Cieņa

kāpēc viņš izturas pret apkārtējiem ar tādu necieņu.

Ja pēc viņa domām cieņa ir jānopelna, tad es viņam pretī būtu pajautājusi, kā tad apkārtējie nopelnījuši to necieņu.

Nu man liekas, ka ir jāizturas pret cilvēku ar cieņu jau no paša sākuma... drīzāk varētu teikt: cieņu var pazaudēt (tā ka pats cilvēks visu salaizh dēlī) bet uzreiz izturēties kā kretīnam pret kādu manuprāt nav pareizi....

Nē, manuprāt, nopelnīt var necieņu :)

Zinu cilvēkus kā tevis minēto puisi - viņiem dzīvē neiet viegli, esot kā ar tādām eža adatām. Viņi izturas slikti pret nesen iepazītiem cilvēkiem, tādā veidā provocējot negācijas paši pret sevi. Un, kad tas notiek, viņi to uztver kā apstiprinājumu tam, ka citi cilvēki ir baigie riebekļi. Bet patiesībā tādi ir viņi paši.
Es daru tieši otrādi. Izturos pret cilvēkiem labi, ar cieņu un labākajiem nodomiem, kamēr viņi nav izdarījuši neko sliktu man.

Nepiekrītu. Cieņai jābūt pret ikvienu, kamēr nav iemesla tās nebūšanai. Cieņu var pazaudēt, bet to nav jānopelna.

Manuprāt, cieņa pret citiem ir pašsaprotama lieta, tieši tā kā meitenes jau minēja - atsevišķos gadījumos cieņu pret kādu var zaudēt, bet citādāk nopelnīt var uzticību vai ko citu, ne jau cieņu :D :)

Manuprāt, cieņa pret citiem ir pašsaprotama lieta, tieši tā kā meitenes jau minēja - atsevišķos gadījumos cieņu pret kādu var zaudēt, bet citādāk nopelnīt var uzticību vai ko citu, ne jau cieņu

+++

Ja tā var pateikt, tad šis cilvēks iedomājas no sevis sazin ko, negribētu ar tādu vispār kontaktēties. Normāli ir tā, ka pret svešiem, mazpazīstamiem izjūt cieņu, ar laiku var nopelnīt necieņu.

Ja tā var pateikt, tad šis cilvēks iedomājas no sevis sazin ko, negribētu ar tādu vispār kontaktēties. Normāli ir tā, ka pret svešiem, mazpazīstamiem izjūt cieņu, ar laiku var nopelnīt necieņu.

++++++

Manupraat, ir divu veidu cienas. Taa, kuru Tu izraadi pret apkaarteejiem (kas ir passaprotami) un taada ciena, kura tiesaam buutu jaanopelna.. Cieniit cilveeku var dazaadi.. Par vinja talantu, par kaadu varondarbu utt. Bet, kas attiecas, piemeeram, uz draudziibu vai uzticiibu viirietim - es uzskatu, ka otram ir jaanopelna tas, ka Tu vinu cieni kaa draugu/miiloto cilveeku (par vinja uzticiibu, attieskmi pret Tevi, ruupeem utt.)!

Nevis tas mūs dara brīvus, ka mēs neatzīstam neko, kas
būtu augstāks par mums, bet gan tieši tas, ka mēs protam
cienīt tos, kas mūs pārspēj. Šī iemesla dēļ cieņa ir tas,
kas dara lielākus mūs pašus. (Gēte)

Necienu visus. Pret cilvēkiem izrturos ar pieklājību, ne cieņu. Par ko man cienīt pārdevēju veikalā? Pieklājība un cieņa nav viens un tas pats. Cieņa ir jānopelna. Cienu mammu, cienu tēti. Cienu cilvēkus, kuri riskējuši ar savu dzīvību glābjot kādu citu.

Es piekritu tam, ka katrs ir pelnijis cienu - jau no pasa iepazisanas mirkla ar vinu. Tacu reizem ir nacies dzirdet apgalvojumus, ka ir jaciena bez ierunam dazu cilveku grupas, piemeram, vecakus, jo vini ir devusi dzivibu, tas nekas, ka vini izrada fizisko vai moralo vardarbibu; skolotajus, tas nekas, ja vini objektivi kludas sava teiktaja, bet vini tacu ir skolotaji, tatad viniem ir taisniba; vecakus cilvekus, tas nekas, ka tantina tevi nolama par musdienu izlaisto skukji-prostitutu, tev tapat jadod vinai vieta trolejbusa utt. Tam, ka jaciena cilveki tikai vinu kaut kada statusa, vecuma utt. del, es nepiekritu.

Kāpēc lai necienītu pārdevēju veikalā?

Lovebird

Un ko pārdevēja izdarījusi, lai Tu viņu necienītu? :D Nav pietiekoši cienījamā amatā? :D

Pret cilvēkiem izrturos ar pieklājību, ne cieņu.

Jā, pieklājība - ar to arī ir gana, bet šis cilvēks pat nezina, kas ir pieklājība, tā vismaz var noprast pēc viņa attieksmes. Gan jau dzīve aplauzīs spārnus

Ja tā var pateikt, tad šis cilvēks iedomājas no sevis sazin ko, negribētu ar tādu vispār kontaktēties.

Man pat negribās viņu uzlūkot, bet diemžēl kopā jāstrādā

Kādēļ cienīt pārdevēju veikalā? Kā viņa izpelnījusies manu cieņu? Es viņu respektēju kā cilvēku, bet tā noteikti nav cieņa.

Es arī uzskatu, ka cieņa ir jānopelna, vienīgi atšķirībā no Solo_ minētā kadra, es apzinos, ka arī man pašai ir jāpierāda, ka šī cieņa ir kaut ko vērta (prātā mans gudrais teikums izklausījās gudrāks :D ).

Pārdevējas, banķieri, juristi, manikīriski, administratori, sētnieki, u.c. ir mana tauta, cilvēki ar kuriem dalu valsti un pilsētu. Teiksim tā - izturos netrāli. Tā varbūt ir primitīva cieņa, bet ne tāda, kādu izpelnas cilvēks ar darbiem manās acīs.

Respektēt cilvēkus nozīmē cienīt ikvienu no viņiem, ne tikai tos, uz kuriem gribi atstāt iespaidu.

++++++