Stopēšana

Nav vajadzības to darīt, par laimi, vienmēr ir plāns B, kā nokļūt mājās :D Pusaudzes gados arī nepiekopu to lietu, bija bail, bet atceros, ka draudzenes bieži stopēja.

Man ir ne visai pozitīa, jo mēs ar čomu reiz braucām uz jūru un viņš nesen bija iegādājies auto - pirms tam bijis ikdienas stopētājs. Tad nu cenšoties būt labs, paņēma automašīnā veci, kas smirdēja pēc vecām zeķēm,nedēļu turētām siltā alū + kad izkāpa, sapratām, ka ir piečurājis salonu :D

Kad braucu viena nekad neņemu stopētājus. Pati arī nestopēju. Pārāk bīstama šī pārvietošanās metode.

Esmu PRET stopēšanu. Vienu reizi gan sanāca ar draudzeni nostopēt mašīnu, lai aizved līdz centram, jo pēdējais autobuss bija aizgājis... Bet tas bija sen un vairāk tā nedaru. Nekad arī neņemu stopētājus pie sevis.

Nesen lasiitais zinjaas, vsp liek nosoliities sev nevienu, nevienu sveshu nenjemt mashiinaa nekad.

Esmu stopējusi ar draudzenēm agrā jaunībā, kad vēl biju "traka". Tagad neko tādu nedarītu.

Nesen lasiitais zinjaas, vsp liek nosoliities sev nevienu, nevienu sveshu nenjemt mashiinaa nekad.

Tieši tāpēc arī izveidoju šo diskusiju. Un man tādas bailes un domas ir bijušas vienmēr, gan jau lielākoties filmu iespaidā. Man ir draudzenes, kuras ļoti daudz ir ceļojušas tieši ar stopiem un vienmēr viss ir bijis labi, bet es nespēju tā uzticēties cilvēkiem.

Mana skolasbiedrene joprojām, kopšs 2006.gada, ir bezvēsts pazudusī Latvijā, pēdējo reizi viņu redzēja, kad viņa iekāpa stopētā mašīnā uz šosejas Rīga-Daugavpils :(
Esmu kategoriski pret stopēšanu, jo kāpēc tad mēs slēdzam ciet sava dzīvokļa durvis, ja savā mašīnā esam gatavi ielaist jebkuru svešinieku no ceļmalas?

Liene135 - salīdzinājums ar dzīvokli gan nedaudz nevietā, jo daudzi autovadītāji ņem stopētājus, piemēram, lai būtu interesantāks ceļš, lai būtu ar ko parunāties, varbūt pat, lai atrastu jaunus draugus utml.

Kas par zinjaam?

Nestopeeju un stopeetaajus nenjemu. Vienreiz muuzhaa sanaaca stopeet, nekas slikts nenotika, bet man nepatiik tas viss.

Bonecutie - http://apollo.tvnet.lv/zinas/stopetajs-nezeligi-nogalina-autovaditaju/665242?utm_source=apollo&utm_medium=article&utm_campaign=superrelated

ar stopesanu negativa pieredze!
pati stopetajus nenemu, jo parasti braucu divata ar sici un tad kka nevelos nemt svesus cilvekus masina! tikai divreizesmu panemusi vecu vecu tantuku no pieturas kas gribeja tikt lidz baznicai un puisiti uz gadiem 7-9, kas pa tumsu gaja pa cela malu iavedu majas!

Ummm...sava laika stopeju daudz . Man patika , ka var iepazities ar interesantiem cilvekiem , bija loti interesanti. Tagad es nestopetu ( vismaz ta man liekas sobrid ) jo esmu palikusi bailiga un stopetajus nenemtu. Man tas laikam bija jaunibas maksimalisms , ne to vien dariju

Esmu stopējusi, bet maz. Pieredze - ļoti laba. :) Esmu ņēmusi stopētājus. Pārsvarā ļoti dīvaini cilvēki gan. Aizdomīgus nekad neņemu, priekškam. Vai tos, kas ļoti uzkrītoši izrāda agresiju jau ceļa malā stāvot. :D Vienreiz gan paņēmu puisi, kad tikko, tikko sāka nenormāli gāzt lietus un uz lauku ceļa, kur pat nebija kur paslēpties, vot sliktākā pieredze - tik dīvains cilvēks, ka pāri bedrēm pa slapju zemes ceļu lidoju uz 80-90 un man gribējās ātrāk kaut kādu ceļu, kur ''man jānogriežas''. :D

Es esmu savlaik līdz Vācijai ar stopiem aizbraukusi, par Latviju nemaz nerunājot. Par drošību, saprotams, jārūpējas pašam. Nekad, nevienu pašu reizi neesmu stopējusi svārciņos vai īsos šortiņos. Ja zinu, ka braukšu tālu un ir karsts, plānās drēbes labāk iemetu līdzi somā, bet kājās uzvelku džinsus un mugurā "neseksīgāku" kreklu. Tīri lai nebūtu nekādu pārpratumu. Kādam draugam parasti uzrakstīju sms, ka mašīnai tāds un tāds numurs un aizbraucam tajā virzienā, ja likās, ka šitais onkulis tāds aizdomīgāks. Bet nekādas problēmas nekad nav bijušas, manā pieredzē ir tikai labais.
Piemēram reiz rīta agrumā nostopēju tolaik vēl Staburadzes kūku vedēju, ceļš bija garš, es viņam palīdzēju kastes ienest pāris veikalos, viņš man - divas tortes iedeva :D
Lielākoties jau ņem tie, kas vai nu paši ir savlaik stopējuši, vai tie, kam garlaicīgi.

mēram, lai būtu interesantāks ceļš, lai būtu ar ko parunāties, varbūt pat, lai atrastu jaunus draugus utml.

Bet, manuprāt, mēs nekad nevar zināt, vai cilvēks ir bīstams vai nav, tikai no mūsu subjektīvā vērtējuma uz "ātru aci", cik nav bijuši gadījumi, ka tieši "neaizdomīgie" cilvēki izrādās slepkavas un maniaki :)

Es vnm pierakstiju masinas nummuru un nosutiju draugam . Dariju to elementari vaditaja prieksa. Nezinu pat tagad kada jega no ta bija

Bet, manuprāt, mēs nekad nevar zināt, vai cilvēks ir bīstams vai nav, tikai no mūsu subjektīvā vērtējuma uz "ātru aci", cik nav bijuši gadījumi, ka tieši "neaizdomīgie" cilvēki izrādās slepkavas un maniaki

Piekrītu, tieši tāpēc nekad nestopēju. Vienu reizi gan piekritu ar draudzeni stopēt, bet tiklīdz apstājās aizdomīga izskata vīrietis, kurš vēl uzstājīgi atkārtoja - kāpiet iekšā, meitenes, viss būs labi - pat tad, kad vairākas reizes jau laipni atteicāmies, paliku pie sabiedriskā transporta varianta :D

Stopeju un nemu stopetajus, viss vienmer bijis kartiba, tikai jautri piedzivojumi, jaunas pazinas.

Stopēju un domāju, ka stopēšu turpmāk.
Un pirms stopēšanas vienmēr domāju labas domas. Domas materializèjas.

Ir izstrādāti citi knifi.

Visa dzīve ir viens risks.
No gaisa var uzkrist ķieģelis vai uz ietves uzbraukt mašīna.