iekļauties vai nē?

Nu un kas,ka nejaušības pēc esam piedzimuši vienā valstī un runājam vienā valodā? Tas automātiski nenozīmē,ka tagad mums jāčupojas kopā.

++ Šito es arī neizprotu.

Sak` mēs abi no Latvijas,foooorši,tad nu varam turēties kopā,tautietis tak,savējais!

Es ar no tādiem pa gabalu. Ne mazums lietuviešu arī saka, ka mēs jau tepat kaimiņi, tomēr kā nekā braļukas.. ei nost, taisos ka tieku. :D

Protams, ir jārespektē tā valsts, kurā dzīvo.. bet tāpēc jau nevajag pataisīt sevi par ''kārklu vācieti'' (vai ko tml.) :D

Valoda noteikti ir jāapgūst, arī kultura jāiepazīst... bet vai tad tāpēc latvietim ir jāsām dzīvot kā britam, norvēģim, turkam vai francūzim? Tieši tā tautu daudzveidība padara pasauli krāšņāku..
Lai beigās vēl nesanāk: vācieši tādi punktuāli, pedantiski.. itāļi ļoti ekstraverti, temperamentīgi, bet latvieši.. emm.. viņi pielāgosies kā vajag :D

Mēs, latvieši, tomēr neesam daudz.. ir svētīgi saglabāt savu kultūru arī ārpus valsts robežām. Turklāt ārzemēs esot.. tieši vairāk spēj izjust atšķirīgo.

Tā populācija, kuru noraksturoja diskusijas autore.. šķiet savu interesi par apkārtējo droši vien neizrādītu arī atrodoties dzimtenē :D Tāpēc grūti no viņiem sagaidīt kaut ko īpašu ārpus robežām :)

Pati gan neesmu no aizbraucējiem, tāpēc varu tikai teorētiski izteikties... katrā ziņā 100% piekrītu šim:

vienmēr ir tracinājuši tie cilvēki, kas sāk dzīvot citā zemē, bet negrib mācīties tās zemes valodu, pieņemt normas, iekļauties normāli sabiedrībā, respektēt konkrētās valsts uzskatus, iedzīvotājus un paražas utt utt.

OK, saprotu, ja cilvēks aizbraucis uz pāris mēnešiem, tad var arī iztikt bez valodas zināšanām, taču, ja dzīvo ilgāku laiku, tad tas jau ir necienīgi pret to valsti, kurā uzturies.
Kas attecas uz ēdiena, draugu, kultūras lietu izvēli - ir normāli, ka gribas kaut ko no dzimtenes, taču nav īsti riktīgi, ja cilvēks norobežojas no visa pārējā un cenšas dzīvot tādā kā burbulī, gandrīz vai izvairoties no tās valsts, uz kuru pats pēc savas iniciatīvas aizbraucis dzīvot.

Manaa pilseetaa vareetu buut kaadi 5 latvieshi (un pilseeta ir Riigas izmeeraa). Taas meitenes, ko esmu satikusi arii ir iedziivojushaas, draudzeejas ar francuuzhiem un taa. Pati pirmajaa gadaa biju "aarzemnieku pulcinjaa". Vairaak tuseejos ar zviedriem, vaacieshiem, venecueelieshiem, austraaljiem, tas gads bija taads forshais studentu tusinju gads.

Peec tam satiku savu franchu draugu, aarzemju draugi aizbrauca no saviem erasmus gadiem prom un tad pamazaam saaku vairaak draudzeeties ar pashiem francuuzhiem. Domaaju, ka tagad peec 5 gadu dziivoshanas Francijaa, esmu iedziivojusies - eedu kaa vinji, dziivoju kaa vinji, shejienes labaakie draugi arii ir francuuzhi. Un par to "tu taapat vinjiem vienmeer buusi aarzemnieks". Jaa, protams, bet tas man tieshi patiik, to var pagriezt par labu sev ;) Man patiik buut aarzemniecei, cilveeki mani vienmeer atceraas, jo, kaa jau teicu, sheit nav daudz latvieshu.

Runaajot par eedieniem - es izveeleejos gastronomisko izvirtiibu valsti, taa ka suudziibu par to nav :D Protams, dazhreiz pietruukst Latvijaa nopeerkamaa paartika, bet tam man ir krievu bodiite - varu dabuut biezpienu, rupjmaizi un dazhaadus gardumus, kad gribu. Turklaat varu pacienaat francuuzhus, kas vienmeer ir atveerti jaunu lietu nogarshoshanai.

Kaut gan dzīvoju UK mazāk kā 2 mēnešus, tomēr ir skaidri redzams, ka šī problēma ir izplatīta jebkurā valstī ar lielu imigrantu daudzumu no vienas un tās pašas svešvalsts vai reģiona (ir daudz vairāk faktoru, kas to nosaka, bet nav jēgas izplūst). Jo īpaši izteikts tas ir poļiem, galvenokārt tāpēc, ka viņu te vienkārši ir tik daudz (izveido autonomu iedzīvi - veikalus, recruitment aģentūras, utt.). Līdzīgi ir ar mainland Ķīniešiem tikai starpība tāda, ka tie nāk no izglītotākām ģimenēm, kas ir spējīgas apmaksāt savām atvasēm vismaz 15 - 20k gadā, tādēļ ir kompetenti angļu valodas izmantošanā, kad tas nepieciešams.

Pavisam noteikti nemeklēju latviešus ārzemēs. Pat (ne)apzināti izvairos. Ja gribu dzirdēt latviešu valodu,vai būt ar savējiem -zvanu mammai,draudzenēm uz Latviju.